Autora teiktajam piekrītu. Piebildīšu vēl dažas citas lietas:
Ja portāls nav tāds kā Facebook, kurš izveidojis pats savu lietotāju kopienu, parasti izrādās ērtāk atrasties publiskajā Interneta daļā. Par to pārliecinājās Beļģijas avīžu koncerns Copiepresse, kas panāca, ka Google vairs neievieto linkus uz viņu avīžu saturu - jo Google mēdz veidot ziņu satura agregācijas (piemēram http://news.google.com ), ar ko bija beļģus nokaitinājuši. Sk. http://www.nytimes.com/2007/02/14/business/14google.html?_r=... ). Beļģijas tiesas iznākums bija priekš Copiepresse labvēlīgs... Bet drīz vien viņi konstatēja, ka nemaz nav laimīgi, ja viņus vairs nevar atrast ar Google...
Ideja likt Interneta pakalpojumu sniedzējiem "dalīties" ar portāliem nav realizējama vairāku iemeslu dēļ: (1) Web (tīmekļa) vietnes un pakalpojumi ir ļoti atšķirīgi - un jautājums, cik daudz lietotājs ir no šī pakalpojuma "notērējis" ir stipri vien atkarīgs no attiecīgās vietnes specifikas. Varbūt lietotājs ir sameklējis fotogrāfiju ar kaķīti (viens JPG attēls), un varbūt viņš ir saņēmis piekļuvi veselam romānam vai zinātniska žurnāla rakstam. No tehnoloģiju un no apmainīto datu apjoma starp šīm lietām nav lielas starpības. Bet satura veidotājam nav vienalga, jo dažāda veida satura izveidošanas izmaksas nav salīdzināmas.
(2) Tipiska Web (tīmekļa) lapa satur iegultas saites (piemēram, YouTube objektus), no citurienes nākošus banerus vai IFRAME elementus, kuri ielādējas no pavisam citiem serveriem. Lietotājs, protams zina, uz kuru portālu viņš ir gājis. Bet viņa Interneta pakalpojumu sniedzējs var arī nezināt, kuru Web-pieprasījumu lietotājs izdarīja pats (teiksim, apzināti iegāja "Diena.lv" portālā), bet kurš pieprasījums gadījās "pa ceļam" - ielādējot Adobe Flash reklāmas, iegultos YouTube klipus, kādi "pop-up" lodziņi atvērās, un kādus Web pieprasījumus izdarīja uz viņa datora esošie ļaunprātīgie vīrusi un spama e-pasti. Pietiek paskatīties Interneta servisa piegādātāja piekļuves žurnālu (access log) - lai saprastu, ka tur ir milzīgs jūklis ar Web adresēm, kuru izcelsmi neviens nesaprot. Tur noteikti nebūs A.Tralmaka aprakstītās "desmit Web-lapas", kurās visi sēž, bet gan daudz daudz vairāk viss kas.
(3) Pat ja cilvēks skatās (viņaprāt) vienu resursu, Webā ir ļoti izplatīta satura sindikācija (pārpublicēšana no citurienes). Iedomāsimies, ka mājas lietotājs lasa kāda sava drauga blogu/emuāru. Šajā emuārā ir ievietots YouTube objekts, kurš atskaņo video, kur nofilmēts fragments no kādas amatieru teātra izrādes. Kurš par šo saņem naudu? Atbilžu varianti: (A) Bloga autors, kurš rakstīja emuāra tekstu (B) Google Inc. (YouTube video vietnes saimnieki un video atskaņošanas programmatūras autori) (C) Amatieru teātris, kurš nofilmēts videoklipā (D) Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra AKKA/LAA
(4) Interneta Servisa piegādātājs var vispār nezināt, kādu saturu skatās konkrētais mājas lietotājs. Pastāv tāda lieta kā SSH tunelis (šifrēts saziņas kanāls uz kādu serveri, kurš var atrasties citā valstī, un kurš konkrētā mājas lietotāja uzdevumā savāc no "diena.lv" ziņas un pa to pašu šifrēto kanālu sūta atpakaļ). Šādus paņēmienus ir iecienījuši lietotāji Ķīnā, Irānā, Baltkrievijā un visur citur, kur ir sastopama Interneta cenzūra. Pat ja neviens īpaši neslēpjas, Interneta Servisa piegādātājam (kurš sēž starp lietotāju un portālu) nav iespējams saprast pat tos tīmekļa pieprasījumus, kur Interneta adrese sākas ar "https" (nevis "http"). Un šādu pieprasījumu īpatsvars arvien pieaug.
Tas, protams, nenozīmē, ka nevajadzētu domāt arī par maksas satura plašāku ieviešanu, piemēram, radot lietotājiem ērtus mikromaksājumus - samaksā dažus santīmus un varēsi lasīt. Iespējams, ka tad saturs kļūs daudzveidīgāks un cilvēki atkal rakstīs visu ko rūpīgāk. Bet šīs lietas neviens netraucē darīt jau tagad (izveidojot attiecīgus servisus tīmeklī) - un tur nav jāpin iekšā Interneta servisu sniedzēji un viņu sakaru kompānijas.
LA
05.08.2009 12:22
Iespejams, ka Tralmakam vajadzetu paraudzities plasak un, iespejams, ka autors varetu savu domu paturpinat un vinam palidzet, domajot par to, ka interneta medijiem "but" jaunajos apstaklos? Interesanti, kadel Apple un Amazon tomer so modeli izmanto? Vakar klausijos Annenbergas diskusijas, bezgala garas, bet ar dazam interesantam domam: http://bb2009.uscannenberg.org/
Man jaatzist, ka uz so jautajumu esmu vairak raudzijusies no regulejuma un daudz mazak no ekonomikas puses, tadel aizdomajos par to, vai status quo, kad ISPs un satura veidotaju savstarpeja neatkariba, neuztur tiesibpolitikas status quo ar daziem iznemumiem? Kas notiks tad, kad Grokstera "inducement to infringe" tiks lidz Merdokam? kas, ja notiks, notiks, ja ES parskatis savu "soft approach"?
reality
05.08.2009 20:29
„Galvenā un lielākā kļūda ...'' - ka tik pašam A.Tralmaka kungam neiznāk pielaist vēl lielākas kļūdas...Starp citu - rakstot par tīmekļa ekonomiku der atcerēties, ka '' pašlaik Latvija iekļauta to valstu grupā, kur interneta izmantošana ir maz attīstīta. MAZ ATTĪSTĪTA - nav pārsteigums, ka mediji neprasīja dalīties telekom uzņēmumus...Alfs Vanags, BICEPS izpilddirektors: ‘’Diemžēl Latvijā internetu joprojām izmanto ļoti maz. Pērn Latvijā tikai 40% mājsaimniecību bija interneta pieslēgums. Eiropā šis rādītājs vidēji ir 49%. Kūtri interneta izmantošanā ir arī Latvijas uzņēmēji. Ja Eiropā tiešsaisti izmanto vairāk kā 80% uzņēmēju, tad mūsu valstī šis rādītājs ir tikai 62%.
ES tiešsaistes pasūtījumus pēdējā gadā pieņēmuši 16% uzņēmēju, pie mums šis skaitlis ir tikai 6%.’’ (Nav tīmekļa, nav izaugsmes. Latvijas Avīze 06.06.2009).
reality - KALVIS
05.08.2009 20:43
Raksta autors, manuprāt, gan lielāko akcentu liek uz satura KVALITĀTES problēmām (labu rakstu nav viegli uzrakstīt - īpaši ņemot vērā informācijas saņēmēja vēlmes, Latvijas iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeni). Ar satura piegādes TEHNISKAJĀM lietām problēmu būs mazāk.‘’
''Redzam tik neparastu lietu, ka brīvā tirgus citadelē Amerikā sākusies diskusija, ka valstij nepieciešams subsidēt kvalitatīvo presi. Latvijā šai kategorijai atbilstu ne vairāk kā trīs izdevumi, tajā skaitā jūsējais.(LatvijasAvīze).Inkens: kā panākt politiskas pārmaiņas16.07.2009.(LA)
‘’ Произошло колоссальное снижение интеллектуального уровня всего человечества. Это тотальное снижение, которое охватило буквально все сферы человеческого бытия. Это снижение — знамение времени (.) Если вы попытаетесь проанализировать, о чем говорят люди, вы увидите ужасающую картину интеллектуального падения. Это закономерность, и ничего сделать нельзя..’’Александр Зиновьев: «Я советую одно: думайте, думайте, думайте!»
Kalvis - Reality
05.08.2009 22:14
>>> Raksta autors, manuprāt, gan lielāko akcentu liek uz satura KVALITĀTES problēmām (labu rakstu nav viegli uzrakstīt - īpaši ņemot vērā informācijas saņēmēja vēlmes, Latvijas iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeni). Ar satura piegādes TEHNISKAJĀM lietām problēmu būs mazāk.====== Es jau arī nekur nenoliedzu, ka Web mēdiju attīstībā galvenā problēma ir kvalitatīva satura veidošana. Bet tehniskā infrastruktūra ir uzbūvēta tādējādi, ka saturu var nogādāt patērētājam, bet par satura autoru un redaktoru atalgošanu ir jādomā atsevišķi. Tā vispār nav Interneta problēma - bet marketinga problēma. Es paskaidroju domu, ka ISP (Interneta servisa piegādātāji) var apstrādāt Web pieprasījumu gūzmu no klientu datoriem, bet viņiem nav reāli uzlikt par pienākumu pētīt, kādus portālus lietotāji lasa, kāds saturs viņiem tur patīk un par ko viņi ir gatavi maksāt. Viņi to īsti precīzi nemaz nevar uzzināt (sk. četrus augšminētos punktus), viņiem tas parasti neinteresē, un ir normāli, ka viņiem tas neinteresē. Mums arī pastnieks ir vajadzīgs, lai piegādātu avīzes, nevis pār plecu skatītos, ko mēs īsti izlasām ;))
Gluži tāpat arī "Google" nopelna savus miljardus, izvietojot apmaksātas reklāmas pie linkiem un satura ... ko izveidojuši citi. Vai "Google" dalīsies savā peļņā ar avīzi "Diena"? Nedomāju vis. Priekš Google ir svarīgi klikšķi uz viņu reklāmām (page requests - lapu pieprasījumi un "Referer" datu lauks, kurš norāda, no kurienes lietotājs ir atnācis). Google neinteresējas par saturu. Viens klikšķis ir viens klikšķis - vienalga, vai cilvēks skatās porno, vai lasa filozofiskus traktātus. Abos gadījumos tie ir klikšķi jeb Web-pieprasījumi. Vienkārši viņam Google reklāmas rādīs citas - piemērotas kontekstam (=meklētajiem atslēgvārdiem).
Avīzei tātad ir kaut kā jāpelna pašai - neviens ISP, nedz arī meklēšanas serviss viņiem nepalīdzēs. Neviens jau neliedz avīzei pateikt - atsūti mums maksas īsziņu par 35 santīmiem, mēs pretī atsūtīsim kodu un varēsi visu dienu lasīt. Bet cik būs tādi lietotāji, kuri vēlēsies par kaut ko tādu maksāt? Es avīzi "Diena" izlasu tikai tādēļ, ka mans darba devējs to ir abonējis. Man nav sevišķi pieņemama šīs avīzes politiskā orientācija. Bet nu - lai jau viņiem veicas; tagad ir jauns īpašnieks, varbūt viņi kļūs prātīgāki.
Domāju, ka nopietna žurnālistika saglabāsies tikai nedaudzos izdevumos. Ne velti pazīstamais mēdiju investors Rupert Murdoch bija tik ieinteresēts nopirkt Wall Street Journal. Citas avīzes nākotnē varbūt nemaz nebūs vajadzīgas - bet pētnieciska žurnālistika joprojām būs pieprasīta. Jo amerikāņu investoriem vajag saprast, kas notiek biznesā.
Savukārt reģionu presē nākotne pieder blogu rakstītājiem un redaktoriem, kuri ikdienas apkopos interesantākos blogu ierakstus. Jo redaktora darbs ir ļoti intelektuāls - to tuvākā nākotnē dators kvalitatīvi veikt nespēs (pat ja tas dators ir Google "mākonītis" ar varenām datu noliktavām apakšā). Šādi redaktoru veidoti izdevumi (blogu agregācijas) pastāv jau tagad. Piemēram - http://www.aldaily.com/ . Šajā Web-lapā nav nekāda jauna satura. Viņa katru dienu pārpublicē 2-4 linkus. Bet tos pareizos linkus ir liela māksla atrast! Tātad - būs vajadzīgi blogeri un portālu redaktori.
reality
06.08.2009 12:01
''Jo amerikāņu investoriem vajag saprast, kas notiek biznesā.'' ??? - spriežot pēc notikušā/notiekošā ekonomikā lielākā daļa nav sapratuši, nesaprot un nevēlas saprast. Ar vienu nopietno žurnālistiku būs par maz, lai novērstu tādi 'spečuku' kā Bernards Medofs (vai pašmāju Kargini) darbošanos.
- Vai "Google" dalīsies savā peļņā ar avīzi "Diena"? Nedomāju vis. '' - vot šitā, manuprāt, ir viens no pašreizējās sistēmas lielākajiem ''defektiem'' - nedalīšanās, nesadarbošanās, savstarpējā neuzticība, uzmešana un mešana...utt..utml. - un galarezultātā vairāk ir zaudētāju, nekā ieguvēju.
