Tagad Ēlerte iekāpa Voikas kurpēs. :) Viņai arī liekas, ka viņas autoritatīvā režīma komanda nepakļausies. Aha!
Kārlis Streips
09.09.2009 10:25
Paldies Ditai par interesanto un saturīgo tekstu, bet, manuprāt, neatrunāta tajā paliek viena ļoti fundamentāla pamatproblēma, proti -- Latvijā nav konsensusa par to, kas ir "žurnālists." Tas ir profesionāls nosaukums, kurš mūsu valstī bieži vien pat minimāli neatbilst tam zināšanu un prasmju kopumam, kāds tomēr ir vajadzīgs. Tas vien, ka cilvēks raksta rakstiņus kādai avīzei vai avīželei, viņu par žurnālistu nepadara. Redzams piemērs ir antisemītiskās jaunkundzes kuras veido ultranacionālistu apkārtrakstu un pašas sevi sauc par žurnālistēm, lai gan, vismaz cik man zināms, izglītība viņām ir pavisam citā jomā. Autores piesauktie "jaunie un daudzsološie" arī pietiekami bieži nāk no dažādām citām jomām. Vairāku gadu garumā Diena ņēma visdažādākos ļaudis un centās viņus padarīt par "žurnālistiem" procesā, kurš notika dažas stundas katru sestdienu vienas sezonas garumā. Tajos gados, kad es pats tajā piedalījos, raksturīgi, ka procesa beigās par labākajām Diena tomēr atzina divas jaunas dāmas, kuras paraleli arī studēja žurnālistiku Latvijas universitātē. Un te, savukārt, ir akmens izglītības sistēmas dārziņā. Latvijas Universitāte vairāk apmāca komunikāciju teorētiķus un mazāk -- praktiķus. Es tur lekcijas lasu jau 20 gadu garumā, esmu apmācījis vismaz tūkstoti studentu, un uz divu roku pirkstiem varu saskaitīt tos kādreizējos studentus, kuru uzvārdu kopš tam esmu redzējis profesionālajā presē (tiesa, sieviešu gadījumā tas var būt sarežģīti, ja ir mainījies uzvārds). Te kopā sanāk visi autores minētie elementi. Ja Latvijas "Žurnālistu" savienību vada cilvēki (starp citu, ar profesionālu ģeogrāfu priekšgalā), kuriem žurnālistikas kvalitāte un arī pati žurnālistikas būtība ir pie vienas vietas, tad rezultāts ir neizbēgams. Bet te ir arī tas jautājums, kāds šonedēļ Politikā.lv ir uzdots aptaujas kontekstā -- žurnālistika Latvijā ir tāda, kādu sabiedrība ir pelnījusi. Ja sabiedrībā nav pieprasījuma par kvalitatīvu žurnālistiku, tad arī nevienam nebūs īpašas intereses tādu piedāvāt. Negribu teikt, ka ar likumu būtu jānosaka, ka par žurnālistu var strādāt tikai kāds, kam ir universitātes grāds žurnālistikā, taču par sliktu šis grāds tomēr nenāk. Jo žurnālistika, tāpat kā operdziedāšana, ir pirmkārt talants, kurš ne visiem ir dots. Tāpat, kā operdziedātājs var izdziedāt augsto do, tā žurnālists var uzdot nepatīkamus jautājumus, apkopot ļoti daudz informācijas un to pārveidot 800 vārdu materiālā, zināt, kas ir žurnālista neitralitāte (tas ir lielākais klupšanas akmens Atkarīgajā Rīta Avīzē, kā arī, kā redzams, LNT) u.tml. Taču profesionāla izglītība palīdz šo talantu nospodrināt, kā arī tomēr izglītot par pietiekami konkrētiem jautājumiem un principiem, kādi ir žurnālistikas pamatā. Vēlreiz paldies Ditai.
TomsLV
10.09.2009 10:55
Arī man ir jāpiekrīt Arājas kundzei par šo rakstu un vērtējumu! Ļoti labs!
Un šeit arī būtu jautājums, kādēļ paši žurnālisti vairāk neakcentē profesionālo kritēriju un, galvenais, objektivitātes trūkumu savu kolēģu vidū? Viegli ir teikt, bet sabiedrība jau neko nepieprasa...tā viegli uzņem nepilnīgus faktus un sagrozītus viedokļus.....Bet kā mēs varam prasīt no sabiedrības izprast un pieprasīt kvalitatīvu žurnālistiku, ja pat paši žurnālisti to neuztver nopietni (jo no viņu puses jau arī nav analīzes par jomu)?! Vai sabiedrībai ir jāapgūst žurnālistika, lai kļūtu par ceturtās varas sargsuņiem?
Lai gan par šo ceturto varu....nezinu vai maz Latvijā mēs masu medijus varētu šajā grupā ielikt. Es vairāk domāju, ka žurnālistika ir vairāk kā vienas varas piedēklis, kurš raksta par to, ko vajag un kā vajag.
Bet par izglītību.......Streipa kungs, Jūs kā žurnālistu ļoti cienu....vai Jūs nevarat iesaistīties Latvijas Universitātes komunikāciju programmas izveidē (izmaiņās)! Jo tik tiešām augstākās izglītības kvalitāte ir zema....protams, Latvijas Universitāte piedāvā akadēmisko izglītību, bet vai nebūtu laiks radikālāk pilnveidot programmu saturu. Ko īsti dod studijas četru gadu garumā, ja pēc tam tik un tā students nav spējīgs rakstīt, domāt, analizēt.....bet tā vietā tik „uzskricelē” dažus rakstiņus ar „sulīgām” frāzēm un sauc sevi par žurnālistu ar lielo „Žē”.......
Un vēl, izlasot dažus rakstus, man liekas, vajadzētu topošos un esošos žurnālistus pamācīt vairāk par varas sadalījumu un politisko procesu kopumā, jo nevar vainot visā ministru, prezidentu, ierēdni utt.....katrs no viņiem ir atbildīgs par konkrētiem jautājumiem un lēmumiem...citādi sanāk, ka visi vainīgi par visu....Vēl labāk man patīk lasīt rakstus, kur „sarkaniem” burtiem atspoguļo kādu pārkāpumu vai notikumu, bet kāds rezultāts situācijai ir....tas nevienu neinteresē, jo vairāk jau nav nekā „sulīga” (pēc kāda laika, kad kompetentā institūcija ir pārbaudījusi situāciju)....tā vietā uzraksta, ka valsts atkal ir „stulba un vainīga pie kaut kā”...
OK, tas tā...dažas pārdomas....
Kārlis Streips - Tomam
10.09.2009 11:17
Tom, pirmkārt ir vēl trakāk -- LU Komunikāciju studiju programma tagad ir trīs, nevis četru gadu garumā, un es tagad vienā semestrī mācu to, ko kādreiz mācīju divos. Lieki teikt, ka studentiem sanāk rakstīt mazāk, un es esmu tas, kurš precīzi māca rakstīšanu kā tādu, bez lielām sarunām par diskursa teoriju un visu pārējo, kas fakultātē skaitās zinātnisks. Par to, ka LU vajadzētu izveidot profesionālu programmu, ir runāts jau sen, un esmu ar abām rokām par, bet patlaban jau nav tas laiks, kad universitāte tā kaut ko var atļauties. Taču esmu un vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka jauni cilvēki fakultātē iestājas tāpēc, ka vēlas strādāt kā žurnālisti (vai reklāmas/PR speciālisti), nevis, lai kļūtu par teorētiķiem -- priekš tam ir maģistra un doktora programma.
Inga Spriņģe
10.09.2009 17:32
Laikam ļoti neprofesionāli, bet es jūtos ļoti nogurusi no negācijām, ar kurām saskaros ikdienā jau vairāku gadu garumā, uzklausot lekcijas par to, kas man samaksājis, par mediju negāciju utt, ka man vairs nav spēka lai vēl cīnītos par profesiju. Veidojas dilemma - jaunības maksimālismā varēju darīt daudz, jo gribējās valsti mainīt, tagad ir dabūti tik daudz puni un spļāvieni sejā, ka liekas - priekš kam to visu. Nevienam taču tas nav vajadzīgs. Vari rakstīt un pētīt cik gribi, bet ar nihilistisku pārliecību visi tik rullē uz priekšu.
Man šķiet, ka viens no risinājumiem, kā lasīt atradušo auditoriju tomēr ieinteresēt lasīt arī par sarežģītākām tēmām, ne tikai dzīvesstāstus, ir veidot profesionālus features, nevis sausus aprakstus. Tā manuprāt bija lielākā problēma Nedēļai. Man šķiet, ka Latvijā varētu būt pieprasījums pēc Vanity Fair tip žurnāla - ir popularas sejas, slavenība uz vāka un iekšā viens features par kādu aktuālu tēmu, bet viegli un interesanti uzrakstīts. Bet tā tikai ideja.
Un piekritu par akadēmisko izglītību LU, bet, kā jau Kārlis teica, plānus ko darīt šajā jomā apgriezusi krīze.
Un piekrītu Ditai par jauno žurnālistu pieredzes trūkumu. Mani, piemēram, pedējā laikā uztrauc, ka kā politikas eksperts uzdodas Filips Rajevskis, PR firmas Mediju tilts ipasnieks. Man nav nekas pret pašu Rajevska kungu, jo viņš tiešām ļoti sakarīgi komentē politiskos notikumus, bet nepieņemams ir veids, ka viņš to dara būdams PR fimas īpašnieks, pie tam firmas, kas regulāri uzvarēja no "korupcijas tīrajā" Rīgas dome. Par "ekspertu" F.Rajevski padarija LNT, kas, kā zināms, ar naudu draudzējas. Pēdējās ziņās skatos, ka nu jau arī TV3 jaunie žurnālisti viņu izmanto kā ekspertu un par to ļoti žēl.
Liga
11.09.2009 00:18
Jā, es arī vēl neesmu aizmirsusi, ka es kā Dienas lasītāja, nezinu, kam šis laikraksts pieder. Jo ilgāk es to neuzzināšu, jo mazāka būs mana uzticība šim laikrakstam un informācijai tajā un līdz ar to es to arī daudz retāk pirkšu/abonēšu. Dienai jau tā grūtajos apstākļos šādā veidā to pārņemt, tas bija vienkārši neprāts.
Par žurnālistikas kvalitāti un korumpētu žurnālistiku, diemžēl jāpiekrīt. Arī tajā pašā Dienā ik pa laikam parādās anonīmi avoti, kas nevieš uzticību. Taču vienalga, ar NRA nevar salīdzināt. Un vēl, žurnālisti nestrādā vakuumā, lasītāji to visu pieļauj - tic uz vārda un bez kritikas klausās kā vienīgo un patieso versiju, nepadomājot, kādēļ viena vai otra amatpersona tiek intervēta un vai tam ir kaut kāds objektīvs pamatojums. Ja NRA padsmit reizes nedēļā kaut ko visu laiku iekals, stigmatizēs, tad arī NRA lasītājs tam noticēs, pašam nemanot. Ja Diena krīt, tad ir traki. Lai gan NRA jau finansiali ari neklajas vieglak, bet tur ir prognozejams, ka pirms velelshanam gadigais "tevs" atbalstis savu ruporu.
Sabiedriskie mediji te netika daudz pieminēti, bet tur ir viena no lielākajām sāpēm. Ņemot vērā to, ka avīzes pirks arvien mazāk un daži mediji pazudīs no apvāršņa, būtu svarīgi, ka sabiedriskie mediji ir stipri un kvalitatīvi. Šobrīd mēs pārtiekam no gurķu ziņām un tomātu ziņām.
Kopumā pilnīgi piekrītu Ditas rakstītajam, bet kādi ir risinājumi konstatētajām problēmām? Kādēļ tad tā saujiņa žurnālistu vienreiz nesaņemas un neuztaisa alternatīvu Paidera LŽS? Tā jau ilgi var turpināt par to bēdīgām sejām reflektēt, bet kaut kas ir jādara, lai to mainītu! To arī novēlu!:)
TomsLV
11.09.2009 11:41
Iespējams negācijas bieži vien ir pelnītas (bet bieži arī pārspīlētas un nevietā)... esmu manījis, ka par politiskiem tematiem vai arī par nozari, kurā strādāju, tiek veidoti nekompetenti un nepilnīgi raksti, uzsverot tikai vienas „labās” puses taisnīgumu...tiem, kam nozare ir sveša, tik tiešām sāk likties..jā, tie gan ir nelieši utt...bet savukārt pārzinātāji jau pēc satura saprotu, kārtējā haltūra...nezinu, kur vaina...varbūt redaktora uzstājība par raksta saturu, vai žurnālistu nekompetence vai arī korupcija. Nevienu neapvainoju, bet korupcija var pastāvēt arī šajā ceturtajā varā (kaut gan iepriekš jau izteicos, ka Latvijā masu medijus pie neatkarīgas varas nevaru pieskaitīt...). Protams, ir arī daudzi profesionāli un objektīvi žurnālisti, bet šie žurnālisti ar lielo „Žē” tomēr ietekmē kopējo priekšstatu par masu medijiem.
Par LU SZF programmām...protams, esam ekonomisko problēmu ieskauti, taču noteiktas reorganizācijas var veikt arī šobrīd. Un varbūt pat būtu piemērotākais laiks. Vai tiešām mums Latvijā ir izdevīgi ražot studentus, kuri pēc tam nav spējīgi strādāt studētajā nozarē?!
Nesen lasīju diskusijas par augstskolu skaitu, cik tad Latvijai būtu tās nepieciešamas...un LU rektors klāstīja trīs plānus. Taču man liekas, ka tas jau būtu tas otršķirīgais par ko strīdēties..atstāt divas vai simts augstskolas...ja katrā no tām saturs un kvalitāte klibo, tad nekas jau nemainīsies....
Koments - Autorei
11.09.2009 20:12
TVNET Ziņas
Kļūda: Pieprasītais raksts neeksistē!
Latvijas žurnālistikas kopējais vājums jeb pildspalvu bizness - Izrādās, cenzūra rullē un pašam ir prieks, ka varēju tādu dienu sagaidīt, ka kāda spalvaina roka, ar dzēšgumiju, pa interneta lapām sāks strādāt. :))
Arāja - Koments
11.09.2009 22:00
Paldies par acīgumu! Uzrakstīju Tvnet redakcijai jautājumu, kas noticis ar rakstu. Es jau vēl labticīgi ceru, ka tā ir tehniska kļūda. Jo rakstā jau nu patiesi nav nekas cenzūras vērts. :)
DzintarsE
11.09.2009 22:37
TVNet acīmredzot ielika to rakstu, nemaz neizlasot, ka runa ir par Andreju Ēķi. Tad droši vien Ivars Bauls pamodās, vai Traubergs viņu pamodināja un droši vien, ka sakliedza uz cilvēciņiem, kas nepārbrauca rakstam ar acīm pāri kaut vai pa diognāli. Cerēt, ka tā ir kļūda, būtu ļoti naivi. TVNet, starp citu, nedrīkst neko sliktu rakstīt arī par lielveikalu MAXIMA, kādreiz bija mazgāto salātu epopeja, bet tad, acīmredzot, šie Ēķim sapiķoja un tika aizbāztas mutes. Dažreiz gan šo principu kāds pārkāpj, bet tad dabū pa galvu. Arī Rīgas lidosta kaut kādā mērā bija aizliegto tēmu sarakstā, tur bija kaut kādi cilvēki, ko nedrīkst aiztikt, vairāk tā uz sitienu neatceros. Nu jā, un, protams, Šlesers. Zinu vienu mediju (šeit gan nenosaukšu vārdā, nav diez ko ietekmīgs), kurā pirms pašvaldību vēlēšanām bija vesels saraksts ar LPP/LC cilvēkiem uz galda, par kuriem nebija atļauts kaut ko sliktu teikt, savukārt ar dzeltenu marķieri partijas listē bija atzīmēti tie cilvēki, kuru viedokli varēja un pat bija vēlams mēģināt noskaidrot un publiskot, ja tika aizskarta kāda ar viņiem saistīta tēma. LNT vispār rullē. Es, piemēram, atceros, ka kaut kur ap 2000. gadu, kad sāka bīdīt digitālās televīzijas ideju, LNT ziņās bija sižets, kurā tiešā tekstā tika apgalvots, ka Kempmayer ir ieviesis digitālo televīziju Īrijā un Singapūrā (vai Honkongā) - kaut kā tā. Žēl, ka nevienam droši vien nav saglabājies ieraksts. Toreiz tas likās pavisam komiski, jo bija taču zināms, ka Ēķis aiz tās idejas stāv.
Arāja - DzintarsE
11.09.2009 23:19
Ja patiesi tā ir cenzūra, tad, ak, cik nedrošs jūtas lielais kombinators Ēķis, ja satraucas par šitādu maigu oda dzēlumiņu.
Nu un par LNT jau vairs tikai, šķiet, retajam ir ilūzijas.
mazgudrais
12.09.2009 23:12
mani kā lasītāju parasti visvairāk tracina tas, ka žurnālisti raksta par tēmām, kuras pārzina ļoti pavirši vai nepārzina nemaz, tad, iespējams, vēloties piegludināt kādu dzirdētu frāzi, saraksta visādas blēņas
mazulis
15.09.2009 21:20
Raksts man patika, labi uzrakstīs un par lietu. Bet jāsaka, ka tam Ēķim gan ir švaki nervi pēdējā laikā. Pirmkārt, nekādu slepeno atklājumu šeit nav, otrkārt, stils ir inteliģents un korekts pat ņemot vērā asi kritsko nostāju.
Ē. Pūravs - Streips un pārējie komentētāji
23.09.2009 21:39
Tagad es saprotu, kurš vainīgs, ka pēdējos 20 gados Latvijas latviski rakstošo žurnālistu valoda ir tā sakropļota, ka reizēm nav uztverama pat teiktā pamatnozīme.
PIemēram: Dienā tāds virsraksts "latvietim ATKAL Emija balva" - kaut pēc teksta izrādās, ka
nevis vienam un tam pašam latvietim vēlreiz, bet gan - VĒL VIENAM (citam) latvietim pirmo reiz piešķirts Emijs. Tātad -virsrakstam pareizā un saprotamā latviešu valodā būtu jāskan: VĒL VIENAM LATVIETIM PIEŠĶIRTA EMIJA BALVA!"
Žurnālists - kā Tu to tālāk savā komentārā apceri - ir nevis "profesionāls nosaukums", bet gan PROFESIJA JEB nodarbošanās.
"ProfesionĀLS" nosaukums arī ir nepareizi; pareizi būtu jāsaka - profesijas nosaukums jeb vēl precīzāk - apzīmējums.
Un visbeidzot - par masu plašsaziņas līdzekļiem, kuri kādam pieder. Streipam, kurš dzimis, audzis un izglītojies ASV gan būtu vislabāk jāzina, ka kapitālismā jebkurš plašsaziņas līdzeklis "kādam pieder."
PIemēram: "Washington Post" žurnālisti savā laikā atmaskoja Niksona Votergeitas skandālu tikai tāpēc, ka "Washington Post" īpašnieku ģimenei Niksons nebija patīkams.
Mūsu dienās - FOX TV ziņu kanāls, kas pieder Mērdokam, neatrod par vajadzīgu pārtraukt savas komerciālās programmas, lai pārraidītu prezidenta Obamas uzrunas tautai.
Ē. Pūravs
24.09.2009 08:07
Pabeidzot iepriekšējo domu - kapitālismā jebkurš plašsaziņas līdzeklis "kādam pieder." Svarīgi ir zināt, kam tas pieder. [Skatīt arī Līgas komentāru.]
