| |  | |  | | | | | Latvijas partijas nevar būt demokrātiskas vai tieši otrādi - nebūt demokrātiskas. Lieta ir tā, ka mums Latvijā nav partiju. Partiju raksturo ideoloģija, kuru šī domubiedru grupa mēģina propagandēt un realizēt dzīvē, iegūstot valsts iedzīvotāju atbalstu.
Tā vietā mums ir ekonomiski-krimināli grupējumi, kurus būtībā valda Saeimā nepārstāvēti cilvēki. Kāda vairs te demokrātija, ja ņotiek tikai un vienīgi valsts patstāvības graušana.
Liberālismu ir visai grūti nosaukt par ideoloģiju, jo tā ir tāda mīkstmiešu ņemšanās, ka beigās neviens vairs nesaprot, kas ir labi, bet kas ne.
Labi ir ņemt Ēiropas naudu, par to sagriezt kuģus un nezvejot. Labi zemniekam saņemt Eiropas pensiju - saņem naudu un nestrādāt. Labi nolikvidēt cukura ražošanas nozari - saņem naudu un fabrikas ciet. Labi par Eiropas naudām sacelt laukos greznus viesu namus un tad noskatīties kā tie lēnām sabruks - jo nav to ekonomiskās vajadzības.
Bez tam labi ir palaist gājienā pa ielu pederastus - mēs tad sajūtamies tik toleranti un moderni! Tas nekas, ka bērni mums dzimst maz, galvenais lai dažādi patoloģiski tipi pie mums justos labi!
Demokrātiski mums nav pat prezidenti. Tad, kad Leģionāru dienā vajag nodrošināt kārtību pie Mildas, izlemj labāk to apvikt ar žogu. kaut ko tādu neatļāvās pat padomju milicija! Tā pie mums saprot izteiksmes brīvību, kas ir garantēta Satversmē.
Visi šie pētījumi, par ko kaut kādi Sorosi atkal ir samaksājuši, arī ir kaķim zem astes. Dzīve notiek pēc saviem likumiem un diemžēl tā nav Satversme. |  | |
|
| |  | |  |
|
