Kas noticis ar politiku.lv, ka tiek īpaši izcelts un kritizēts visnotaļ jēdzīgs raidījums? Interesē arī to novākt?
Protams, var piekrist, ka LTV daudz daudz vairāk ir jāvelta laiks kultūrai un tiešām jācenšas uzrunāt dažādas auditorijas ar dažādu saturu, lai viss smagums nav jāiznes vienam raidījumam. Grūti gan iedomāties, kā šo domu var vēstīt, kritizējot 100g. Grūti arī piekrist dīvainajiem secinājumiem par reitingiem un raidījuma kvalitāti. Skaidrs, ka reitingi ir skatītāju pīrāga dalīšana, kura neizbēgami 100g zaudēs Tautas balsij un bez tabu, kā tad citādi? Bet ielas garumu, ko rāda vienreiz nedēļā, nevar salīdzināt ar ikdienas raidījuma auditoriju. Hmm, un 46% Latvijas iedzīvotāju kas ir skatījušies raidījumu - protams ar dažādu biežumu - gadā ir ĻOTI daudz. Ja parēķina no pieaugušajiem Latvijas iedzīvotājiem tad vairāk kā 800 tūkstoši, vai ne? Un ja ņem vērā, ka krievvalodīgie skatās maz, tad jau sanāk, ka 4/5 latviešu zin un ir skatījušies 100g. Nav slikti vienam raidījumam par kultūru vienā televīzijā, kas nav kā kanāls pati populārākais. manuprāt, pat tīri labi.
Sanita
03.03.2010 09:30
īsti nesaprotu, ko raxta autors ir gribējis pateikt, bet man 100 gr. kultūras ir vienīgais, ko vispār skatos TV, ja neskaita ziņas. Gramos ir foršas lietas - ne jau katru dienu, bet lielākā daļa ir skatāma. Nezinu, vai es skatītos nez cik padziļinātus kultūras analīzes raidījumus (lai tā paliek speciālajiem žurnāliem), tam reāli nebūtu laika, bet pusstunda dienā ir OK. Juzefovič, neņemiet nost manus 100g!!
ernests
03.03.2010 09:38
kultūras TV ir par maz - skaidrs, bet kāpēc jānoliek vienīgais kultūras atspoguļotājs? Skatījos Berlīnes festivāla raid.un par plaģiātismu pagājušonedēļ: nezinu gan, kur citur ko līdzīgu vēl varētu redzēt. 100g ir nostabilizējies un kļuvis reāli labāks, ja salīdzina ar tā sākumu, tāpēc liekas, ka te sarakstīts šķērsām. Vai tā atkal nav Latvijas bēda- politika.lv grib kādam no100g ieriebt?
Roberts Ķīlis
04.03.2010 00:10
Rakstā Jānis izmanto manis veidotā un atkārtoti veikta kultūras patēriņa pētījuma datus, salīdzinot vairāku gadu rādītājus. Vēlos vērst uzmanību uz vienu, it kā tehnisku, taču raksta kontekstā būtisku maldinājumu. Patiesi, ir tā, ka 100g reizi nedēļā vai biežāk ir skatījušies 9% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, kas nozīmē vidēji kādus 160 tūkstoš cilvēkus. 100g ir četras reizes nedēļā. Protams, ja raidījums ir vienreiz nedēļā tad ir pilnīgi pieļaujams , ka to vienu reizi skatās vairāka nekā katru no četrām reizēm. Līdz ar to, minētie 70+ tūkstoši Igaunijā ir patiesībā vairāk kā divreiz mazāk nekā 100g iknedēļas auditorija. Tas pats attiecas uz Ielas garumā un citiem ikNEDĒĻAS raidījumiem. Un no 11% uz 9% pāreja starp iknedēļas skatītājiem pret ļoti apjomīgo kāpumu līdz 46% kas vispār ir skatījušies raidījumu gada laikā īsti nevarēs taisīt pārliecinošu argumentu par kādu nopietnu auditorijas sarukumu. Mans nolūks nav pamācīt, jo atzīstu pilnīgas Jāņa tiesības interpretēt skaitļus kā viņš vēlas un redz lietas. Vien izmantoju savas tiesības kā tā satura līdzautoram , uz ko atsaucas Jānis, veidojot savu kvalifikāciju par auditoriju, sniegt atšķirīgu interpretāciju. Manuprāt, salīdzinājums par skatītājiem igauņu raidījumam, Ielas garumā un 100g ir nekorekts un tādēļ vērā neņemams. tas nozīmē arī viss arguments, kas balstīts uz salīdzinājuma, ir apšaubāms. Protams, ļoti strikti runājot,. TNS reitingi un kultūras patēriņa aptaujas dati nav tā īsti savietojami, taču žurnālistiskā analīze pieļaujami salīdzinājumi.
Vita Dreijere - Roberts Ķīlis
04.03.2010 14:00
Es nudien neesmu sociologs un varbūt tieši tāpēc man radies jautājums. Proti, Jūs rakstāt: "Patiesi, ir tā, ka 100g reizi nedēļā vai biežāk ir skatījušies 9% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, kas nozīmē vidēji kādus 160 tūkstoš cilvēkus. 100g ir četras reizes nedēļā. Protams, ja raidījums ir vienreiz nedēļā tad ir pilnīgi pieļaujams , ka to vienu reizi skatās vairāka nekā katru no četrām reizēm. Līdz ar to, minētie 70+ tūkstoši Igaunijā ir patiesībā vairāk kā divreiz mazāk nekā 100g iknedēļas auditorija."
Vai arī šī Jūsu interpretācija nav pārāk brīva?? Ja reiz skatāmies skrupulozi, es arī šeit redzu datu savietojamības problēmas, jo viena raidījuma iknedēļas auditoriju, manuprāt, arī šādā veidā nevar savietot ar iknedēļas raidījuma auditoriju. Turklāt man izskatās, ka Jums pašam izdevās savietot kultūras patēriņa aptaujas un TNS datus vēl ciešāk nekā to savā rakstā izdarījis Jānis.
Tas ir mans amatiera skatījums uz socioloģisko datu interpretāciju :)
Bet jebkurā gadījumā, abstrahējoties no iepriekš rakstītā, nevar noliegt, ka Jānis pacēla ļoti labu jautājumu - kas ir objektīvie 100 g kultūras auditorijas griesti un vai tie tiešām ir sasniegti? Un, ja nav, tad kāpēc
Roberts Ķīlis - Vita Dreijere
04.03.2010 15:03
Paldies Vita par piebildi. Es gan līdz galam nesapratu Jūsu jautājumu ( pašam interesē) par TNS un patēriņa aptaujas ciešāku savietojumu manā tekstā. Kādā nozīmē?
Par tām auditorijām. 9% noskatās raidījumu vismaz vienreiz nedēļa - 160 tūkstoši. citu raidījumu x noskatās 70+ tūkstoši vienreiz nedēļā (tik arī var, jo notiek vienreiz nedēļā). Ļoti ļoti strikti runājot varētu salīdzināt tikai identiska biežuma un iespējams ētera laika raidījumus. Pa dienam salīdzināt nevar, tuvākais kopējais nogrieznis ir nedēļa. Protams, vēl var iet pa mēnešiem, bet tad atkal problēma, ka nav zināms, cik daudz Igaunijas un citu iknedēļas raidījumu auditorija ir tie paši (jo nevar jau vienkārši skaitīt 4 reiz 70+ it kā katru reizi skatītos pilnīgi jauni). Iznāk, ka nedēļa ir tuvākā aproksimācija JA salīdzina.
Savukārt vienīgais , kā var pašlaik pateikt potenciālo skatītāju skaitu ir ar pieprasījuma vai WTP analīzi (willingness to pay), kas nav pieejama. Otrs veids - pieņemt, ka vislielākais viena raidījuma skatītāju skaits gada laikā ir arī objektīvais pieprasījums. 100g gadījumā tas laikam ir kaut kur 120 -130 tūkstoš cilvēku (TNS reitingu skaitījumā). 2006 un 2007.gadā es zinātniskas ziņkāres pēc palūdzu savākt datus pa visu sezonu - reitingi pret raidījumu saturu, vadītājiem režisoriem, redaktoriem utt un tad regresēju datus, lai iegūtu hipotēzes, kuri mainīgie saistās ar lielākiem reitingiem. Tā var iegūt arī analīzi, vismaz sākotnējo, par iespējamiem tāpēc un rīkiem, kā kāpināt vai nezaudēt skatītāju. Pēdējos gados gan tāda lieta nav darīta.
Man nav problēmas ar analīzi par nepieciešamību pēc koncepta, uzstā'dijumiem utt raidījumam vai kultūras saturām LTV. Gan jau tā arī ir. Diskomforts ir ar salīdzinājumu par to, kur vairāk skatītāju. Kaut kā tā
solaris
04.03.2010 17:01
Iespējams daudz lielāka, it īpaši jauniešu, piekrišana 100g kultūras būtu, ja LTV, kā citas televīzijas, piedāvātu bezmaksas raidījumu noskati internetā.
Rūgtums sirdī...
05.03.2010 20:34
Nedomāju, ka autors ir gribējis "norakt" tos 100 gramus. Gluži vienkārši viņam ar šo "mēriņu" ir par maz. Man arī. Tā 25 minūšu vispārējā steidzīgā papļāpāšana ir formāls piegājiens no LTV puses - ak, jums vajag kultūras raidījumu? Re, kur ir! Piederu vecākajai paaudzei, kura atceras Sutas, Sīles, Balodes autorraidījumus. Jā, tie varbūt bija vērsti uz konkrētām mākslas jomām, bet toties tajos bija padziļināts izklāsts, un cilvēks varēja saprast, kas tas īsti ir. Pat dažu minūšu "Operas ziņas" vairs nav skatāmas. Un kur teātru izrādes? Šajos krīzes apstākļos daudziem televizors ir vienīgā izklaides iespēja. Protams, var jau atrunāties /jā, atrunāties!!!/ ar naudas trūkumu, bet, mīļie, paskatieties, cik daudz stundu ir atvēlēts sporta pārraidēm /pat ar vairākkārtējiem atkārtojumiem/. Kur tam nauda atrodas? Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināta - LTV vada nekulturāli cilvēki. Tieši LTV jāveic kultūras popularizēšanas misija, jo neviena komerctelevīzija to nedarīs. Nevajag atrunāties ar to, ka nebūs reitingi. Tie būs, ja raidījumi būs interesanti! Radošo izdomu vajag, bet izskatās, ka LTV ir pamatīgi iesūnojusi. Piekrītu par LTV neizdarību ar pārraižu nodrošināšanu internetā - Kota TV ir atpalikusi.
melanholija - Rūgtums sirdī
05.03.2010 23:45
... diemžēl tos 'vecos labos' raidījumus skatījās daži tūkstoši. Tas tomēr bija drusku par maz.
Vita Dreijere - Roberts Ķīlis
06.03.2010 20:18
Tā bija mana iebilde par tā saucamo "analīzes līniju". Kas attiecas uz pētījumu atspoguļojumu, Jānis savā rakstā principā ir deskriptīvi aprakstījis kultūras patēriņa pētījuma datus un TNS datus, kas, kā arī jūs rakstāt, žurnālistiskā analīzē tiešām ir pilnīgi pieļaujams un uzskatu, ka pat ļoti vēlams (cita lieta, ka arī es neesmu droša, vai ir korekti salīdzināt dažāda biežuma raidījumu vidējos auditorijas rādītājus).
Tomēr Jāņa rakstā neviens secinājums nepietuvojas šim: "Līdz ar to, minētie 70+ tūkstoši Igaunijā [TNS dati] ir patiesībā vairāk kā divreiz mazāk nekā 100g iknedēļas auditorija [Kultūras patēriņa pētījums]." Man šķiet, ka no diviem atšķirīgas metodoloģijas pētījumiem šādu secinājumu izdarīt nevar.
Jūsu 2006., 2007.gada analīze par dažādu mainīgo saistību ar reitingiem varētu būt ļoti interesanta (pat labprāt izlasītu, ja tā kaut kur ir pieejama). Domāju, ka LTV ir ārkārtīga nepieciešamība pēc šādiem pētījumiem un nebūt ne tikai par 100 g, bet kaut vai par sleju, kas tagad darbadienās pēc 21iem.
Vispār, cik zinu, LTV arī nosaka raidījumiem sasniedzamo reitingu prasības (gan neesmu droša, vai tās tiek ievērotas). Un šeit ir jautājums - kā LTV nosaka katram raidījumam sasniedzamos reitingus un vai LTV vispār ir nojausma, kādi ir objektīvie tās raidījumu reitingu griesti? Sevišķi, ja, kā Jūs sakāt, pētījumi par potenciālo skatītāju skaitu nav pieejami
Roberts Ķīlis - Vita Dreijere
07.03.2010 12:03
uz kadu epastu sutit - tur bus pp slaidi m
Jānis Juzefovičs
08.03.2010 15:28
Labdien!
Vispirms paldies iepriekšējo komentāru autoriem par piedalīšanos diskusijā, tomēr, reaģējot uz Roberta Ķīļa aizsākto diskusiju par avotu izmantošanu šajā rakstā, vēlos to īsi pamatot.
LTV raidījumu "100g kultūras" un "Ielas garumā", tāpat kā Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījuma "OP!" salīdzinājumam ir izmantoti dati par šo raidījumu vidējo auditoriju tūkstošos (reitings), nevis šo raidījumu kopējās auditorijas tūkstošis (reach). Tieši tāpēc, lai salīdzinātu dažādas regularitātes raidījumus, ir izmantotas vidējās auditorijas, nevis kopējās, un metodoloģiski tas ir korekti.
Salīdzināt kultūras patēriņa pētījuma datus un TNS datus gan tomēr nevajadzētu, jo pētījumi izmanto atšķirīgas metodoloģijas, un to es rakstā neesmu nemaz centies darīt. Kultūras patēriņa pētījums apliecina, ka 9% no aptaujātajiem (pēc pētījuma autora R.Ķīļa aprēķiniem tie ir aptuveni 160 000 Latvijas iedzīvotāju) ir atzinuši, ka reizi nedēļā vai biežāk ir skatījušies "100g kultūras", tomēr tas neko nepasaka, cik daudz no šiem cilvēkiem tiešām ir redzējuši visus nedēļas raidījumus, cik daudz ir tādu, kas skatījušies vien vienu vai divas reizes, cik daudz ir tādu, kas regulāri skatās šo raidījumu vismaz reizi nedēļā un cik tādu, kuru interese par šo raidījumu svārstās un var pat būtiski atšķirties dažādās nedēļas, utt. Tieši šādu metodoloģisku atšķirību dēļ nav nekādas nepieciešamības censties salīdzināt abus pētījumus. Tieši tapēc nav nekāda pamatojuma argumentēt, ka kultūras patēriņa pētījuma dati uzrādītu labākus "100g kultūras" auditorijas datus nekā TNS mērījumos fiksētais.
Tāpat vēlos uzsvērt, ka šī raksta mērķis nekādā ziņā nav iznīcināt raidījumu "100g kultūras", bet vērst uzmanību, ka LTV kultūras raidījumu ir krietni par maz un LTV būtu jāpalielina kopējais kultūras tematikas ētera laiks. Es argumentēju, ka "100g kultūras" auditorija ir nepietiekama, un to varētu palielināt, skaidrāk definējot raidījuma koncepciju un mērķauditoriju.
Ar cieņu, Jānis
Roberts Ķīlis - Jānim Juzefovičam
09.03.2010 01:31
Drusku stūrgalvīgi un tomēr...
manuprāt te jau ir tas strīdus ābols, ka nav pašlaik iespējams pateikt empīriski, ka 100g auditorija ir nepietiekama. salīdzinājums ar nedēļas raidījumiem ir divdomīgs, ta uz ko balstīties? uz vēlmi? savukārt skaidrāk definēt mērķauditoriju un koncepciju ir ģenerisks padoms un der gandrīz visam.
manuprāt, uzsveru manuprāt, metodoloģiski iespējams ka pat va salīdzināt TNS un kultpat aptauju, jo pa lielam jau mēra līdzīgu fenomenu - raidījuma skatīšanos. metodiskas atsķirības var pieciest pie lielākas kļūdas tolerances.
