"Latvijas avīze", 02.06.2004.raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Latvijas Avīzes arhīvawww.news.lv

Katrs, kas nes Latvijas pasi, ir latvietis. Tā jau vairākkārt teikusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 7. maijā uzrunājot jaunos pilsoņus, prezidente piebilda: “Citur pasaulē viņus [Latvijas pilsoņus] pazīs kā latviešus, varbūt krievu izcelsmes, varbūt ukraiņu, bet kā latviešus — patīk tas kādam vai ne.” Dažs latvietis Latvijā par to ļoti satraucies. Jā, bet ko gan lai saka latgaļi? Pagaidām, ja gribat juridiski un oficiāli kļūt un būt latgalis, vienīgā iespēja, kā to panākt, ir atteikties no Latvijas pilsonības un iegūt Krievijas pilsonību…

Pamatiedzīvotāji, mazākumtautība vai etniskā grupa?

Fakts, ka personām, kuras 2000. gadā Latvijā tautas skaitītājam norādīja, ka ir latgalietis jeb latgalis (atšķirīgu apzīmējumu lietošana šajā gadījumā lietas būtību nemaina), skaitīšanas lapā šāda atbilde tika arī ierakstīta, bet, datus apstrādājot, atbilde tika kvalificēta kā “latvietis” atbilstoši “2000. gada tautas skaitīšanas rokasgrāmatai” norādēm, tas ir, visas šīs personas automātiski tika pārvērstas par latviešiem.

Vai tiešām, lai mākslīgi uzturētu kādas tautas skaitu, ir jāpieskaita tai citi? Var jau saprast tos, kurus biedē, kas notiktu, ja pēkšņi Latvijā atsevišķi tiktu nošķirti latvieši un latgaļi. Tad krievu skaits Latvijā varētu izrādīties lielāks nekā latviešu skaits. Acīmredzot arī tālabad Dr. hist. Guntars Catlaks ierosina krievus, poļus, ukraiņus u. c. dēvēt par krievu, poļu, ukraiņu u. c. izcelsmes latviešiem! Citēju: “Savukārt etniskajiem jeb, precīzāk, lingvistiskajiem latviešiem varu teikt: ja mēs vēlamies latviešu nācijas pastāvēšanu nākotnē, mums ir jāatzīst krievu, ukraiņu, poļu, ebreju u. c. izcelsmes latviešu pastāvēšana un fakts, ka daudziem no viņiem latviešu valoda var nebūt dzimtā, kā arī skanēt dažādos akcentos, ne tikai pareizuma vai nepareizuma pakāpēs.”

Latgales Pētniecības institūta Daugavpilī dati liecina, ka latgaliešu valodu ikdienā lieto ap 150 000 — 200 000 personu. Pēc dažādām aplēsēm 15 — 22% Latvijas iedzīvotāju ir latgaļi, taču joprojām oficiāli nav pateikts, kas viņi ir — pamatiedzīvotāji, mazākumtautība, etniskā grupa.

Krievijā skaita

Vienīgā valsts pasaulē ir Krievija (savulaik PSRS), kura, sākot ar 1926. gada tautas skaitīšanu, atsevišķi skaita latviešus un latgaļus. 1926. gadā Padomju Savienībā bija 140 000 latviešu un 60 000 latgaļu. Pēc 2002. gada tautskaites datiem, Krievijā ir 29 000 latviešu un 2000 latgaļu (sal. 28 000 igauņu un 200 setu, 45 000 lietuviešu, bet žemaišu nav).

Jāzeps Brolišs gan apgalvo, ka “divu etnosu” (latviešu un latgaliešu) pastāvēšanu Krievijā pasludināja staļinisti. Tad jau sanāk, ka Krievijā arī pēdējā tautskaite notika stingrā staļiniešu pārraudzībā un visi tie, kas tautskaites laikā Latvijā 2000. gadā nodēvēja sevi par latgaļiem, ir staļinisma piekritēji…

Der atgādināt, ka arī Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome 1945. gada 4. novembrī Rīgā pieņēma slepenu lēmumu nr. 1040 “Par darbvedības kārtību Latvijas PSR iestādēs, uzņēmumos un organizācijās”. Šā lēmuma otrajā punktā ir teikts: “Padomju orgānu un iestāžu darbvedība pagastos un ciema padomēs, kur iedzīvotāji ir latvieši vai latgaļi, jāved attiecīgajā latviešu vai latgaļu valodā. Dažāda veida sludinājumi, uzraksti uz ēkām, kas apzīmē ielu, uzņēmumu un iestāžu nosaukumus, un iekšpusē to nosaukumi (nodaļas, cehi, sektori, vadošo darbinieku uzvārdi utt.) jāraksta latviešu vai latgaļu valodā atkarībā no pagasta, ciema padomes un apriņķa nacionālā sastāva, un krievu valodā.”

Krievijā izdotajos personu apliecinošos dokumentos, piemēram, dzimšanas apliecībā, pasē, karaklausības apliecībā raksta tautību “latgalis”. Latvijā (ne līdz 1940. gadam, ne Latvijas PSR, ne pēc neatkarības atjaunošanas) tas nekad nav ticis atļauts. Lībiešiem beidzot uzsmaidīja šī laime, kad to bija palicis pāris simtu. Iepriekš viņi juridiski un oficiāli skaitījās latvieši.

Jautājumi amatpersonām

Uzdevu vairākus jautājumus Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas vadītājai Valentīnai Skujiņai.

– Kādi kritēriji ir par pamatu jēdzienam “tautība” Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes izdotajā Latvijas Republikas Tautību klasifikatorā (Rīga, 2001), kurā minētas arī tautības amerikānis, austrālietis, jaunzēlandietis, afgānis u. tml., kuru nosaukumi atvasināti no šo valstu nosaukumiem, un, šķiet, ar to ir domāta šo valstu pilsonība. Ir gan indietis, gan hindustānis, gan persietis un farss, taču nav latgalieša (latgaļa).

– Ja nav zināms, kuru valstu pasēs vai citos personu apliecinošos dokumentos ir norādīta tautība “amerikānis”, uz kādu dokumentu pamata tā parādās Latvijas Republikas Tautību klasifikatorā vai Iedzīvotāju reģistra datu bāzē?

– Ja persona, kas ir Krievijas pilsonis un kuras personu apliecinošos dokumentos norādītā tautība “latgalis”, nolemj kļūt par Latvijas pilsoni, atsakoties no Krievijas pilsonības, kāda tautība tiks rakstīta Iedzīvotāju reģistra datu bāzē un (ja persona vēlēsies) Latvijā izdotajā pasē? Šās personas viens vai abi vecāki un vecvecāki ir latgaļi, kas arī norādīts viņu personu apliecinošos dokumentos un tālabad nav nekāda pamata mainīt tautību un kļūt par kādas citas tautības pārstāvi tikai tāpēc vien, ka šāda tautība nav norādīta Latvijas Republikas Tautību klasifikatorā.

– Ja persona, kuras personu apliecinošos dokumentos norādīta tautība “latgalis”, ir spiesta mainīt savu tautību, kas maksās valsts nodevu (20 latus)? Šī persona vai valsts, kura piespiež to darīt, tā pārkāpjot cilvēktiesības?

– Saskaņā ar likumu “Par vārda, uzvārda un [“un” vietā jābūt gan “vai”, jo ne vienmēr vienlaicīgi jāmaina gan vārds, gan uzvārds, gan tautība] tautības ieraksta maiņu” 11. panta 3. apakšpunktu pasē iespējams ierakstīt “lībietis (līvs)” arī tad, ja ir Ministru kabineta noteiktas lībiešu (līvu) organizācijas atzinums par viņa etnisko izcelsmi. Vai nebūtu iespējams līdzīgi rīkoties arī attiecībā uz latgaļiem?

– Kas būtu jādara, lai Tautību klasifikatorā izdarītu grozījumus un ierakstītu tautību “latgalis”?

Ko atbild statistiķi

Par Latvijas Republikas Tautību klasifikatora uzturēšanu un aktualizēšanu ir atbildīga Latvijas Centrālās statistikas pārvalde (CSP). CSP priekšniece A. Žīgure skaidro, ka tautību nosaukumus izskatīja un akceptēja LZA Terminoloģijas komisija. Sagatavojot un apstiprinot Latvijas Republikas Tautību klasifikatoru, jautājums par tautību “latgalietis” tika izskatīts. Tomēr LZA ekspertu viedoklis bijis, ka latgaliešiem tāpat kā kurzemniekiem, vidzemniekiem vai zemgaliešiem norādāma tautība “latvietis”.

Mana iebilde. Ar vienu nosacījumu, ja šī persona tik tiešām ir latvietis, jo kurzemnieks var būt arī lībietis, krievs u. tml. Kādas personas uzturēšanās vietas vai ģeogrāfiskais apzīmējums nav jaucams ar tās tautību, etnisko izcelsmi. Pagaidām nav zināma neviena valsts, kuras pasē vai citos personu apliecinošos dokumentos ailē “tautība” rakstītu — kurzemnieks, vidzemnieks vai zemgalietis; tautība “latgalis” tiek rakstīta Krievijā izdotajos personu apliecinošos dokumentos.

Tautības apzīmējums “līvs” pēc LZA ekspertu atzinuma, kam piekrīt arī CSP pārvalde, ir Latvijas Republikas Tautību klasifikatorā iekļautās tautības “lībietis” poetizēts apzīmējums. Pēc Latvijas Republikas Tautību klasifikatora apstiprināšanas izsniegtajos personu apliecinošos dokumentos tautībai “līvs” vairs nevajadzētu būt sastopamai. Pilsonības likumu pieņēma 1994. gadā, bet Tautību klasifikatoru apstiprināja četrus gadus vēlāk. Tā nu iznāk, ka patlaban vienai un tai pašai tautībai ir divi apzīmējumi — lībietis un līvs. CSP rīcībā nav datu, cik personām Latvijā ierakstīta tautība “lībietis” un cik — “līvs”. CSP ierosinās šo neatbilstību novērst kārtējo Pilsonības likuma izmaiņu ietvaros un lietot LZA Terminoloģijas komisijas apstiprināto nosaukumu “lībieši”.

CSP arī atzīst, ka tās rīcībā nav informācijas, lai atbildētu, kuru valstu pasēs vai citos personu apliecinošos dokumentos ir norādīta tautība “amerikānis”. Atbildot uz jautājumu “Uz kādu dokumentu pamata tautība “amerikānis” parādās Latvijas Republikas Tautību klasifikatorā vai Iedzīvotāju reģistrā?”, CSP informē, ka šis dokuments ir Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapa vai Iedzīvotāju reģistra ziņu atjaunināšanas veidlapa, kurās sniegto ziņu patiesumu persona apliecina ar savu parakstu. Daudzu valstu izdotajos personu apliecinošos dokumentos ailes “tautība” nav, tādēļ, aizpildot šīs Ministru kabineta apstiprinātās veidlapas, šādos gadījumos tautību ieraksta atbilstoši personas norādītajai.

Dīvaini, ka tautība “amerikānis”, kura nav sastopama nevienas valsts personu apliecinošos dokumentos, tika iekļauta Tautību klasifikatorā, bet tautība “latgalis”, kas sastopama Krievijas valsts personu apliecinošos dokumentos, netiek iekļauta.

CSP skaidro, ka klasifikatorā ir izdarīti grozījumi un papildinājumi. Ja ir zināma kāda persona, kura vēlas, lai tai Latvijas izdotajos personu apliecinošos dokumentos tiktu ierakstīta tautība “latgalis”, šī persona var ierosināt Tautību klasifikatora papildinājumu. Priekšlikums tikšot nosūtīts izskatīšanai kompetentiem ekspertiem LZA Terminoloģijas komisijā. Ja tās lēmums būs pozitīvs, CSP izdarīšot papildinājumu klasifikatorā.

Ko saka Iekšlietu ministrijā

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Maija Roze skaidroja, ka personas dzimšanas apliecībā saskaņā ar likuma “Par civilstāvokļa aktiem” 46. pantu norāda vecāku tautību. Personas tautību nosaka personas vecāku tautība, tātad, ja vismaz viens no personas vecākiem ir “lībietis (līvs)”, personas tautības ieraksts, iekļaujot par viņu ziņas Iedzīvotāju reģistrā, var būt “lībietis (līvs)” saskaņā ar nepilngadīgās personas vecāku vai pilngadīgās personas pašas vēlēšanos.

Bet, kā ir ar tautību “latgalis”, atbildes nav.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks V. Jēkabsons skaidro, ka, iekļaujot Iedzīvotāju reģistrā ziņas par tādu personu, kurai citas valsts izdotā personas apliecībā ir ierakstīta tautība “latgalis”, tiek norādīta tautība “latvietis”. Tā kā šāda ziņu iekļaušana nav uzskatāma par tautības ieraksta maiņu likuma “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” izpratnē, valsts nodeva nav jāmaksā.

Re, kā! Saskaņā ar šā likuma 9. pantu tautības ierakstu var mainīt, ja pieteicējs vēlas ierakstīt pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās un ja viņš var pierādīt savu piederību pie šīs radniecības. Atbilstoši 11. pantam tautības ieraksta maiņas pieteikumam pievienojamie dokumenti ir šādi:

• pieteicēja dzimšanas apliecība;
• tēva vai mātes dzimšanas apliecība vai tās noraksts, kas pierāda pieteicēja radniecību ar tiešiem augšupējiem radiniekiem, un dokumenti, kas apstiprina pieteicēja radinieku tautību;
• izglītības dokuments vai cits dokuments, kas apliecina pieteicēja augstāko (trešo) valsts valodas prasmes pakāpi, ja pieteicējs vēlas, lai pasē vai citos personu apliecinošos dokumentos tiktu ierakstīta tautība “latvietis”.

Tik tiešām savdabīga likuma izpratne. Neskatoties pat uz to, ka gan vecāku, gan vecvecāku pasēs ir tautība “latgalis”, gan to, ka šī persona neprot latviešu valodu, nemaz nerunājot, vai tā ir paudusi gribu kļūt par citas tautības pārstāvi, Latvijā tai lemts kļūt vienīgi un tikai par latvieti. Bet ja šī persona gribētu kļūt par krievu, jo dzimusi un augusi Krievijā, un prot krievu valodu?

Saskaņā ar Latvijas Pilsonības likuma 2. pantu “Piederība pie Latvijas pilsonības” Latvijas pilsoņi ir latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Taču pat kā latviešu tautas daļu latgaļus reģistrēt nedrīkst. Jāmaina tautība! Kā pamatot nepieciešamību un ar kādiem dokumentiem to apliecināt, ja visu vecāku un vecvecāku dokumentos ir ieraksts “latgalis”?

Valentīna Skujiņa savā e-pasta vēstulē atzīst, ka manis skartais jautājums ir ļoti nopietns un tā risināšana saistīta ne tikai ar terminoloģisko pusi.

Izlemt ar tikai pats

Cīnītājs par žemaišu tiesībām Justins Burba apgalvo, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām tikai pats cilvēks var izlemt, kādai tautībai viņš pieder. Ja valsts to neatzīst, tad tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Žemaitijas kultūras apvienība saviem biedriem ir izdevusi Žemaitijas pases.

Tikai pēc tam, kad Latvijas valsts piešķirs latgaļiem tiesības izvēlēties savu tautību, kad radīs visus apstākļus, lai latgaļi varētu brīvi lietot savu valodu oficiālajā saziņā, valsts izglītības sistēmā un plašsaziņas līdzekļos, būs iespējams ieraudzīt, vai un kā latgaļi vēlas saglabāt savu valodu un identitāti.