Foto: alazaat

Veiksmīgas saskarsmes ar turkiem noslēpums ir samērā vienkāršs – izrādiet cieņu. Vairāk cieņas, nekā jums šķiet būtu vietā. Un tad vēl mazliet vairāk.

Dažādība ir vārds, kas vislabāk raksturo Turciju. Tradicionālā islāma un Osmāņu impērijas kultūra šeit savijas ar Rietumu kultūru, kā ietekme ir īpaši jūtama Stambulā, Izmirā un Ankarā. Tomēr arī šajās pilsētās jūs redzēsiet ievērojamas atšķirības, pat viena rajona ietvaros. Viena iela izskatīsies gluži kā Parīzes bulvāris, kur pastaigājas pēc pēdējās franču modes ģērbtas dāmas un kungi un kur kafejnīcās un restorānos spēlēs tikai Rietumu mūzika. Turpat, aiz stūra sākas rajons, kur sociālās dzīves centrs ir mošeja, sievietes neizies uz ielas bez galvas lakata, un dzīve apstājas piecas reizes dienā, kad izskan aicinājums uz lūgšanu.

Pēdējos gados šādu rajonu kļūst aizvien vairāk. Ramazana laikā (musulmaņu gavēņa mēnesis) pa dienu aizvien vairāk kafejnīcas un restorāni ir slēgti, izklaides pasākumi nenotiek. Kāds to sauc par islamizāciju, bet cits – par atgriešanos pie tradīcijām un savas identitātes stiprināšanu. 98% Turcijas iedzīvotāju ir musulmaņi, lielākoties sunnīti, bet viņu domas par to, vai šis ir pareizais valsts attīstības virziens, dalās.

Politika Turcijā spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu. Politiski apātiskajiem eiropiešiem var šķist, ka turki ir pārlieku politizēti – jebkurš taksists, apavu tīrītājs vai veikala pārdevējs tikpat kvēli aizstāvēs savus politiskos uzskatus, kā mīļāko futbola komandu. Un futbols Turcijā ir viduslaiku Rietumu reliģiskā fanātisma līmenī.

Tāpēc veidojot kontaktus ar turkiem, ir svarīgi zināt par šiem uzskatiem un simpātijām. Ja jūsu vis-a-vis atbalsta islāmisko dzīves veidu, nekad nedāviniet viņam alkoholu un nemēģiniet spiest roku viņa sievai (kura valkā galvas lakatu). Attiecīgi nekad nesveiciniet sekulāras Turcijas atbalstītāju ar tradicionālo musulmaņu ‘Asalamu alaykum’ un nejautājiet par nostaļģiju pēc Osmaņu impērijas laikiem. Kā var saprast kurš ir kurš? Veidojot ilgstošus kontaktus ar turkiem, varēsiet noteikt, par kādu partiju balso cilvēks, pēc viņa ūsu formas vai mūzikas, kādu viņš klausās. Bet pirmajā reizē nekļūdīsieties, sveicinot jebkuru turku ar „Merhaba”, paužot cieņu pret modernās Turcijas dibinātāju Ataturku un ģerbjoties konservatīvi.

Uzrunāt vīriešu kārtas pārstāvjus vislabāk ir lietojot „Bey” pēc viņa vārda. Piemēram, ja jūsu sarunas biedru sauc Mehmet Ozdemir, griežaties pie viņa ar uzrunu „Mehmet Bey”. Uzrunājot sievieti, lietojiet „Hanim”. Attiecīgi arī turks uzrunās Ilzi kā „Ilze Hanim”.

Piedāvāt turkam (arī neticīgajam, kuru Turcijā nav maz) cūkgaļu ir tas pats, kas pacienāt eiropieti ar kaķa gaļu. Tas nesaistās tikai ar reliģiju – ēst cūkas ir vienkārši neiedomājami stulbi.

Taču bez gastronomiskajiem uzskatiem ir vēl dažas lietas, kuras Latvijas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, komunicējot ar turkiem.

Pirmā tikšanās reize ir tikai iepazīšanās. Negaidiet nekādu rezultātu. Turki iesaistās biznesa darīšanās tikai ar cilvēkiem, kuriem viņi uzticas un kurus labi pazīst un ciena. Tiekoties ar turkiem, vienmēr ņemiet līdzi dāvanu (kaut vai konfekšu kastīti) un sagadiet saņemt dāvanu arī no viņiem. Tā ir tāda pati pieklājība, kā rokasspediens vai apjautāšanās par to, kā viņam/viņai klājas. Noteikti aizsūtiet pateicības vēstuli pēc tikšanās reizes. Vēlams aizsūtīt arī nelielu dāvanu, ka turku partneris ir izdarījis kaut ko jūsu labā.

Vienmēr jautājiet par ģimeni, īpaši par bērniem. Īpašas cieņas paušana cilvēkiem, kuri kaut vai nedaudz vecāki par jums, ir obligāta. Uzturiet acu kontaktu. Sarunas laikā turki mēdz atrasties viens otram tuvāk, nekā tas ir pieņemts pie mums ziemeļos. Arī vīrieši satiekoties skūpsta viens otru uz vaiga. Aizskarsiet turku, ja atkāpsieties, lai palielinātu distanci. Draudzīgai attieksmei un cieņas izrādīšanai (kura mums ziemeļniekiem var likties par pārspīlētu) vispār ir liela nozīme. Turkiem ir svarīgi justies labi kopā ar citiem cilvēkiem. Ja šāda labsajūta nerodas, peļņa vai citi materiāli labumi visdrīzāk to neatsvērs un sadarbība nenotiks.

Sociālai hierarhijai ir liela nozīme. Dzīvojot Turcijā, liekas, ka kastu sistēma šeit ir tikpat spēcīga kā Indijā. Pēc pirmā acu skatiena turks var noteikt, no kuras sabiedrības daļas un reģiona nāk cits turks, kāds ir viņa ienākumu līmenis, politiskie uzskati un izglītība. Ja sociālā distance ir pārāk liela, komunikācija vispār nenotiks.

Pasaki, kas ir tavs draugs, un turks pateiks, kas esi tu. Turki (īpaši jauni un no zemākiem sabiedrības slāņiem) bieži sāk iepazīšanos, uzskaitot savus ietekmīgos draugus un paziņas – pat, ja kontakts aprobežojas ar kopīgu fotografēšanos pirms dažiem gadiem. Pirmajos mēnešos Turcijā brīnījos par to, cik daudziem turkiem radiniekos ir premjers vai kāds cits ministrs. Ar laiku sāksiet atšķirt, vai turks jums stāsta patiesību vai vienkārši grib iegūt jūsu cieņu un uzticību.

Daudz vilšanos piedzīvoju, domājot, ka turks pildīs to, ko ir vairākkārt apsolījis sarunas laikā. Atšķirībā no ziemeļu kultūras, solījumi tiek doti nevis tādēļ, lai tos pildītu, bet lai jums būtu patīkami – pasakot jums to, ko jūs gribat dzirdēt. Reālas darbības ir kaut kas cits – pat ja tās prasa minimālu piepūli. Lai tās notiktu, turkam ir jābūt ārkārtīgi lielai personīgai motivācijai un/vai vēlmei jums izpatikt. Turka galvenā motivācija var arī nebūt maksimālā peļņa. Bieži varas, statusa un ietekmes palielināšana ir svarīgāks arguments.

Gan biznesā, gan komunikācijā ar varas pārstāvjiem sagatavojaties tam, ka lēmumu pieņemšanas process būs ļoti ilgs. Ja gribat sarunāt vizīti, pat ar nelielas firmas pārstāvi, nerunājot jau par ierēdni, tā var tikt nozīmēta pēc trīs nedēļām vai pēc mēneša. Mēģinājumi veidot spiedienu ar mērķi panākt ātrāku rezultātu visdrīzāk beigsies ar neveiksmi; negatīvas ziņas par jūsu rīcību tiks plaši izplatītas.

Par spīti šķietami lielai kultūras distancei mums ir arī daudz kopīgā. Piemēram, punktualitāte ir svarīga, par 15 minūšu kavēšanu noteikti ir jābrīdina. Tāpat kā Latvijā, lēmumu pieņemšanu ievērojami atvieglo personīgs kontakts vai arī kontakts ar lēmuma pieņēmēja radu vai draugu, kuram ar jums ir labas attiecības.

Tāpat kā Latvijā, daudziem valsts varas pārstāvjiem ir grūtības ar angļu valodu – pat tajās struktūrās, kur jūs to vismazāk sagaidāt (piemēram, imigrācijas dienestā). Tas var būt par iemeslu daudziem pārpratumiem, jo rakstiskā komunikācijā turki bieži lieto automātiskos tulkotājus, kuri var izkropļot rakstītāja domu līdz nepazīšanai.

Lai arī izskatās, ka ir grūti atcerēties visas nianses, veiksmīgas saskarsmes ar turkiem noslēpums ir samērā vienkāršs – izrādiet cieņu. Vairāk cieņas, nekā jums šķiet būtu vietā. Un tad vēl mazliet vairāk.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu projektā “Starpkultūru un dažādības vadības mācību sistēmas izveide publiskā sektora darbiniekiem“. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.