Īstenā patriotisma cena jeb kas mani sajūsmina Latvijas Avīzē?

"Kruts oborots" Latvijas Avīzes izpildījumā. Kā laikraksts intervē Nilu Ušakovu?

[Ieraksta autore Iveta Kažoka]

Latvijas mediju darba stils ir mainījies – tāds būtu mans provizoriskais secinājums, ja kāds lūgtu salīdzināt iepriekšējo vēlēšanu atspoguļojumu, un to, ko es redzu šobrīd. Tas ir normāli – laiks rit, palēnām viss transformējas, pārdzimst jaunā kvalitātē. Taču ir dažas konstantas vērtības. Dažas no tām ir līdz kaklam apnikušas, bet ir arī slēpti prieciņi – kuru atkalunatkalatkārtošanos gaidu pat ar zināmu nepacietību.

Viens no tādiem – “Latvijas Avīze”. Precīzāk sakot, nevis pati avīze, bet gan tās intervijas ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Kad kāds no kolēģiem padod ziņu, ka atkal Krustiņa kungs ir intervējis šo politiķi, neatsaku sev to baudu atrast papīra versiju un pati iepazīties ar šo tekstu!

Pateicoties laikrakstam un kolēģiem, šis prieks man tika sagādāts arī šonedēļ – Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis 15.aprīlī runājās ar Rīgas mēru.
Kas ir tik īpašs tieši šajās “Latvijas Avīzes” intervijās?

Viss.

Uzdotie jautājumi. Neuzdotie jautājumi. Tonis. Izceltie citāti.

Paši par sevi jau tie nebūtu nekas īpašs – daudzi Latvijas krievu mediji, sevišķi avīzes, tieši tādā pašā stilā intervē pilsētas mēru. Tā, ka nemaz nevari atšķirt – cik tā ir patiesa intervija un cik sabiedrisko attiecību materials.

Interesantais un īpaši šarmējošais ir tieši tas apstāklis, ka šīs intervija veido “Latvijas Avīze”. Jā, jā tas pats Latvijas etniskā nacionālisma bastions, kas gatavs uz jebkuru aurot par piektajām kolonnām, Maskavas roku un latviešu interešu nodevību!

Kā viņi intervē Ušakovu? Parasti tieši tāpat kā šoreiz, 15.aprīlī.

Tonis tiek uzdots pašā pirmajā jautājumā – cienītais mēra kungs, vai “jūs ar savu pāri par 50% atbalstu aptauju reitingos jau nejūtaties pārāk augstu septītajās debesīs?” Sagaidot atbildi, notiek maiga pažūžošana par opozīcijas partiju pārmetumiem, gan acīmredzot pieklājības pēc īpaši “nekasoties” Ušakova atbildēm.
Pēc tam mērs tiek lūgts pastāstīt par savu lielisko sarakstu: “Kā jūs raksturotu vēlēšanām pieteikto Ušakova – Amerika komandu? Vai kandidāti ir jauni, sparīgi, izglītoti – vai pieredzējuši administrācijas ļaudis?” Pēc tam secīgi pāriet uz SC konkurentu izķidāšanu,piemēram, “Jūs laikam negribētu vis pieņemt Beļēviča piedāvājumu strādāt viņa vadībā domē par vietnieku sociālajos jautājumos?” vai “Vai tiešām prognozējat “Vienotībai” tādas problēmas?” vai “ Skaidrs. Pārējie saraksti, jūsuprāt, paliek “aiz strīpas” (jā, jā – tas ir noslēdzošais “jautājums”!)

Tas arī viss!

Ne jautājuma par 16.martu un RD atbildību, ne miņas par 9.maiju. Nekā par Maskavu, nekā par latviešiem, nekā par piektajām kolonnām. Nu pilnīgi, galīgi nekā no “Latvijas Avīzes” tradicionālā repertuāra, kas vienmēr tiek pieminēts citu partiju politiķiem!
Arī virsraksts mīlīgs – “Ušakovam Saeimā būtu … garlaicīgāk?”

Ak, nabadziņš! Bet lai mēra kungu mierinātu, redakcija ir papūlējusies izcelt viņa vissaimnieciskākos citātus, lai laikraksta auditorija varētu tos īpaši novērtēt:

Vispirms par 60 milj. dotāciju. “Rīgas satiksme” mierīgi strādātu bez zaudējumiem, un droši vien būtu labas pārvaldības piemērs, bet tad nāktos celt cenu līdz pusotram latam par biļeti, atcelt atbalsta programmas pensionāriem un skolēniem, novirzīt maršrutus tikai uz izdevīgiem maršrutiem, un uzņēmums uzreiz strādātu ar peļņu.

Jā, liels, necaurspīdīgs uzņēmums, bet pirms četriem gadiem tādu “nampārvaldnieku” bija piecpadsmit! Puse – uz bankrota sliekšņa. Māju apsaimniekotājiem, piemēram, Sarkandaugavā, nekādu finansiālo perspektīvu nemaz nebija un nevarēja būt. Mums izdevās šīs 15 “kņazistes” pāris gados apvienot, toreiz vēl visādus brīnumus piedzīvojot!

Ievēlēšanas gadījumā departamentu direktori, domes struktūrvienību vadītāji, protams, pārcelsies uz deputātu korpusu, jo likums nosaka, ka šos amatus nevar savienot. Es uzskatu, ka veselīga rotācija nāks tikai par labu.

Dažviet esam pārkārtojuši visu “SC” komandu, un ir pašvaldības, kur nestartēs neviens no līdz šim ievēlētajiem. Nevairāmies pieņemt lēmumus, ja ar šiem cilvēkiem radušās problēmas un vietā jāizvēlas jauni. Stiprās komandas saglabājam, piemēram, Rēzeknē ir uzdevums atjaunot mandātu tikpat pilnvērtīgi, kāds tas bijis.

Vai pietiks naudas solījumu izpildei? Ja izpilda visu, ko “Vienotība” solījusies, tad, es pieņemu, ka 2014. gadā budžeta deficīts būs jau 25%. Jo tikai izglītības jomā vien viņi teicās dubultot budžetu. Kā pa četriem gadiem to var dubultot? Tas nav iespējams, jo tādas naudas Rīgā vienkārši nav. Tad Vilkam jāsāk drukāt lati.

Kamēr finanšu ministrs stāsta par fiskālo disciplīnu kā strikts konsolidētājs, tikām “Vienotības” Rīgas vēlēšanu kampaņa balstīta uz absolūtu populismu. Diez vai tās nesakritības var saprast pat labvēlīgi noskaņoti vēlētāji.

Atzīstos, ka iepriekšējos vēlēšanu ciklos mani šādas LA intervijas ar Rīgas mēru mulsināja. Pilsētā klīda neglītas baumas par to, ka tās izskaidro reklāmas līgumi ar Rīgas Domi. Bet taču negribas ticēt, ka tās nacionāli patriotiskās vērtības tik viegli … pārdodas?

Taču tad pienāca 2012.gada nogale un žurnālistikas projekts Re:Baltica atklāja, ka Latvijas Avīzes koferos no Rīgas pašvaldību uzņēmumiem bija ieplūduši 40 000 latu. Turklāt – ak, cik zīmīgi! – tie mediji, kas mēdza publicēt vai pārraidīt Rīgas Domei kritisku informāciju (piemēram, sabiedriskie mediji, TV3, Diena) , nebija saņēmuši teju neko, pat ja viņu auditorija bija salīdzināma vai pat lielāka par “dotētajiem medijiem”. Šādos apmēros no pašvaldības uzņēmumu puses tika atbalstīti vairāki krievu valodā iznākušie mediji, no latviešu avīzēm – LA un NRA.

Morāle: Vai jums kremt, ka Latvijas Avīzes “patrioti” jums pārmet patriotisma trūkumu? Jā, neko darīt – problēmas risināšanai ar 30 sudraba grašiem būs par maz, gādājiet uzreiz 40 000, nacionālajā valūtā!