Loading
Atslēgvārdi:

Izglītība ar dievpalīgu 36

Ieviešot obligātu izvēli starp ētiku un kristīgo mācību skolā, tiek radīts precedents bērnu segregācijai reliģiskās pārliecības dēļ. Ko darīs skolēni, kuru ģimenes reliģija ir dievturība, islams vai vēl kāda cita?

Demokrātisku valsti raksturo sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Tas ir īpaši svarīgi izglītības jomā, jo tajā tiek skartas visas sabiedrības intereses. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieteikusi grozījumus valsts pamatizglītības standartā, kas rada bažas par to, vai tiek ievērotas plašākas sabiedrības intereses. Pirmkārt, grozījumi tiek piedāvāti vasaras vidū – laikā, kad skolās ir brīvdienas un arī lielākā daļa vecāku ir atvaļinājumā. Otrkārt, rodas iespaids, ka piedāvātie grozījumi ir pieņemti steigā, bez dziļākas situācijas izpētes un prognozēm par iespējamām sekām.

Grozījumi rada bažas četros punktos:


  1. Pāreja no bezatzīmju vērtēšanas sistēmas sākumskolā uz atzīmju vērtēšanu;

  2. Mācību priekšmeta “sports” pārdēvēšana par “fizisko audzināšanu”;

  3. Ētikas izņemšana no integrētā sociālo zinību kursa, kā alternatīvu piedāvājot izvēlēties kristīgo mācību;

  4. Kristīgajām privātskolām piedāvājot piešķirt divreiz lielāku valsts budžeta finansējumu skolotāju algām nekā citām privātskolām.


Tuvāk pievērsīšos katram no šiem punktiem.

Bezatzīmju vērtēšanas sistēma pamatskolā ir jāaplūko kā neatņemama mūsdienīgas izglītības sistēmas sastāvdaļa. Vairums Eiropas valstu pamatskolā jau ilgstoši izmanto bezatzīmju vērtēšanas sistēmu. Latvijā ieviestā bezatzīmju vērtēšana sākumskolā ir piedzīvojusi nopietnas problēmas. Kā rāda analīze[1], iemesls šai problēmai ir standartizētu vērtēšanas kritēriju trūkums un vecāku neizpratne par mācību sasniegumu aprakstiem, ko skolēni saņem skolā, vērtēšana ir izolēta no mācību procesa. Šīs problēmas varētu novērst, izstrādājot pārdomātākus un sabiedrībai saprotamākus vērtēšanas kritērijus un pilnīgāk informējot vecākus par bezatzīmju vērtēšanas sistēmas priekšrocībām. Atsakoties pilnībā no bezatzīmju vērtēšanas sistēmas sākumskolā, radīsies grūtības realizēt integrēto, uz bērna spēju attīstību vērsto mācīšanās pieeju, kas šobrīd strauji ienāk Latvijas skolās un ir ietverta daudzos jaunajos mācību līdzekļos, metodiskajos norādījumos, skolotāju tālākizglītības kursos. Ja skolotājs organizē darbu grupās, kā viņš ar atzīmi var novērtēt katra konkrētā grupas dalībnieka darbu? Ja mācības rit pēc integrētas pieejas un skolēni apgūst dažādas prasmes vienā un tajā pašā laikā, tad kurā priekšmetā likt atzīmi? Tādejādi, šī šķietami vienkāršā vērtēšanas izmaiņa var radīt nepieciešamību atkal mainīt mācīšanas pieeju un mācību materiālus.

Kritiku neiztur izglītības ministra Kārļa Šadurska apgalvojums, ka bezatzīmju vērtēšanu var atmest ātrāk, jo skolā ienāks skolēni, kas būs izgājuši obligāto sagatavošanas kursu piecus un sešus gadus veciem bērniem. Proti, kā teikts pirmsskolas izglītības programmā, šī sagatavošana skolai neprasa īpašu vērtēšanu, jo programmas apguves vērtējumu bērnam izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un mudinot pilnveidot prasmes un iemaņas. Vecākiem faktiski nav regulāri jāsaņem vērtējums par savu bērnu sasniegumiem pirmskolas posmā. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot esošo bezatzīmju vērtēšanas sistēmu sākumskolā, lai saglabātu mūsdienīgu mācību pieeju.

Neizpratni rada mācību priekšmeta “sports” pārdēvēšana atkal par “fizisko audzināšanu”, - tāpat kā šo priekšmetu sauca padomju laikos. Ja pievērš uzmanību tam, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sagatavo sporta skolotājus, tad rodas jautājums, kas mācīs fizisko audzināšanu skolā? No piedāvātajiem grozījumiem nekļūst skaidrs, kāpēc šāda priekšmeta nosaukuma maiņa ir nepieciešama un vai tā ietekmēs saturu. Tapāt nav skaidrs, vai augstskolai būs atkal jāpārskata savas mācību programmas, vai esošajiem sporta skolotājiem būs jāiegūst cits diploms par izglītību?

Divu gadu laikā izstrādātais un aprobētais sociālo zinību standarts paredz četrus mācību priekšmetu – ētikas, civilzinību, ievada ekonomikā un veselības mācības - integrētu apgūšanu. IZM piedāvātie grozījumi, ar kuriem ētika tiek izņemta no sociālo zinību bloka un tās vietā pēc izvēles tiek ieviesta kristīgā mācība, lielā mērā padara par nederīgu divus gadus ilgušo sagatavošanas un aprobācijas darbu. Faktiski šis priekšlikums prasa skolām nodrošināt divus skolotājus – ētikas un kristīgās mācības skolotāju. Cik daudz jaunu skolotāju vajadzēs? Vai skolas spēs šādu situāciju nodrošināt visos gadījumos? Līdz šim valstī tika sagatavoti sociālo zinību skolotāji, kas mācītu integrēto sociālo zinību bloku. Speciāli ētikas skolotāji netika gatavoti. Kā augstskolām būs jāreaģē uz šīm izmaiņām?

Kā zināms, etniskā piederība un reliģiskā pārliecība ir vieni no jūtīgākajiem jautājumiem ikvienam cilvēkam un bieži ir dažādu konfliktu pamatā. Latvijas izglītības sistēmā līdz šim nav bijuši konflikti reliģiskās pārliecības dēļ, taču ir vērojama diezgan liela sabiedrības šķelšanās mācību valodas dēļ. Ieviešot kristīgo mācību kaut vai kā obligātu izvēles priekšmetu, Latvija skolas riskē nonākt jaunās konfliktsituācijās un nav pārliecības, ka IZM spēs tās sekmīgi risināt. Faktiski, piedāvājot obligātu izvēli starp ētiku un kristīgo mācību skolā, IZM rada precedentu bērnu segregācijai reliģiskās pārliecības dēļ. Nav jau nekādas skaidrības, kā šī izvēle starp ētiku un kristīgo mācību notiks. Ko darīs tie skolēni, kuru ģimenes reliģija ir dievturība, islams vai vēl kāda cita? Šķiet, ka reliģisko audzināšanu lietderīgāk tomēr būtu atstāt ģimenes pārziņā.

17. jūlijā IZM ierosināja divreiz lielāku finansējumu kristīgo privāto skolu pedagogiem nekā pārējo privāto skolu pedagogiem. Šo lēmumu K.Šadurskis pamato ar to, ka kristīgās privātās skolas ir bezpeļņas organizācijas, kam nav sava biznesa plāna un tām ir ļoti zema mācību maksa. Taču tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc tieši šīs skolas tiek izceltas pārējo privāto skolu vidū. Cik lielus līdzekļus no valsts budžeta tas prasīs?

Visas piedāvātās pārmaiņas ir vērstas uz prāva papildus finansējuma nepieciešamību no valsts budžeta, tomēr konkrēti skaitļi vēl nekur nav minēti. Laikā, kad rit 2004. gada budžeta plānošana un visām ministrijām draud budžeta samazinājums par 2 – 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kur IZM ņems līdzekļus, lai realizētu piedāvātos grozījumus?

Viena no galvenajām mūsdienu izglītības sistēmas raksturīgajām iezīmēm ir sabiedrības informētība un atgriezeniskā saite. Taču šobrīd IZM piedāvātās pārmaiņas rāda, ka lēmumi tiek pieņemti spontāni, nebalstoties uz pētījumiem un neapspriežoties ar sabiedrību. Katra atsevišķi piedāvātā izmaiņa šķiet diezgan neliela, taču aplūkojot tās kopumā, ir skaidrs, ka būs nepieciešamas lielas izmaiņas gan izglītības saturā, gan mācību metodēs, gan augstskolu piedāvātajās programmās.

Rodas jautājums, vai Latvijas izglītības sistēmas attīstības tendences nodrošinās tai mūsdienīgumu un konkurētspēju ar citām Eiropas valstīm? Mūsdienās aizvien pieaug vajadzības pēc cilvēkiem, kas brīvi pārvalda vairākas valodas, spēj piemēroties straujajām izmaiņām tehnoloģijās, spēj strādāt komandā un sadarboties ar citādi domājošajiem. Šādas iemaņas un prasmes ir jāiemācās skolā.



_____________

[1] Liepiņa, L., Sūniņa, V., Reķe V. (2003). Bezatzīmju vērtēšanas sistēma pamatizglītībā. Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājumi sistēmas vadībā. Pārskats par izglītību Latvijā 2001. / 2002., Soros fonds – Latvija, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Rīga.

Creative_commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (36) secība: augoša / dilstoša

Tmp_author
  • Politika.lv iestājas par kvalitatīvu un iecietīgu diskusiju vidi internetā. Politika.lv aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Politika.lv patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus un liegt rakstu komentēšanas iespēju. Deklarācija par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    katinaaa 01.02.2005 01:51
    bet skola dod iespeeju izveeleeties, piemeeram, kaads grib kluut par sprta skolotaaju, kaa lai vins to uzzin ka vinam tas vareetu patikt?

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    čūska 12.08.2003 10:39
    Es tikai nesaprotu (varbūt kāds skolas mācību pārzinis vai skolas inspektors var apskaidrot?), kā gan notiks ši izvēle starp ētiku un kristīgo mācību skolās tīri tehniski? Vai tad tiks palielināts arī finansējums skolotāju algošanai, lai stundu plānā vienas stundas vietā paralēli notiktu divas? Vai tad ētiku un kristīgo ētiku pārsvarā nemāca tikai viens un tas pats pedagogs, tadā gadījumā, kā tad tikas veidots stundu saraksts pamatskolā?

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Lāse 31.07.2003 10:48
    Uztraukumu saprotu. Ja piedāvātu reliģiju mācību, kur tiktu sniegts ieskats ne tikai kristietībā, bet arī pārējās pasaules reliģijās, tad neuztrauktos. Uztrauc tas, ka šobrīd viena reliģiskā mācība tiek pacelta pāri citām, un atsaukšanās uz vēsturi un ģeogrāfisko izvietojumu mani nenomierina. Tādejādi izvēles brīvības nav, lai gan kristiešiem liekas, ka nu būs. Dzīvojam globalizācijas ietekmē un tādēļ vien, ka ir bijusi iespēja pieredzēt, piemēram, budismu, nedomāju, ka būtu jāpārceļas uz Taizemi - tad nebūtu jāizjūt, ka esi "nepareizais", ka esi "mazākumā".

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    freds 31.07.2003 00:52
    he he kā juzdams iemetu aci :/kā tev lai labāk paskaidro... man ir galīgs poooo, kur atrodas transālava vai kā tur... tu man atgādini vienu manu draugu no mazītiņa lauku miestiņa, kurš visās kartēs pirmām kārtām sameklē savu tur nemaz i neatzīmētā miestiņa atrašanās vietu un tad visiem klātesošiem uzbāžas ar skaidrojumiem, ka viņa miestiņš atrodas tieši tur :))btw tev latviešu valodas tīrības sfinksam varētu ieteikt pārstāt lietot latīnismu 'sekulārs' un sākt lietot tā latviskos ekvivalentus 'laicīgs' un 'pasaulīgs' :)

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Pieter Botha 30.07.2003 19:29
    mans garīgais totalitārist Pieter Botha! :/ es atšķirībā no tevis nedzīvoju kaut kur skandināvijas laukos cik var spriest pēc tavas domas un valodas stila...

    Ja Jus domajat, ka Transvaala atrodas Skandinavija, tad Jums nudien labak sakuma pamacities geografijas pamatus un tikai velak kerties pie ticibas macibas.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Staļins 27.07.2003 18:32
    Labprāt izteikšu savu viedokli par rakstā minētajām problēmām.

    1.Bezatzīmju sistēmai arī ir būtiski trūkumi,ja tās pielietošana ir nepārdomāta.katrā ziņā, man nācies dzirdēt daudz kritisku atsauksmju par šo sistēmu.

    2domāju-pāreja no"sporta" uz "fizkultūru" ir apsveicama un pārdomāta. Mums vairāk vajadzīgs harmoniski attīstīts cilvēks-:"veselā garā vesela miesa",nekā tas ,ka tiek pacelti lielāki smagumu,vai tiek noskriets par dažām sekundēm ātrāk.LSPA nav vienīgā vieta ,kur sagatavo pedagogus šī'm nodarbībām.

    3.pāreja no integrētās "ĒTIKAS" uz "Reliģīju"" nav pārdomāta-visticamāk tas nav labākais risinājums.Vai nav iespējams ,ka ši pārmaiņa tikusi lobēta no kādas interešu grupas???dotajā brīdī -ētikas stundu līmenis kvalitatīvi ,iespējams ,nav augsts.šo mācību stundu kvalitāti varētu paaugstināt tieši LU teoloģijas fakultātē sagatovoti speciālisti.

    4.varbūt ka papildu investīcijas kristīgajās privātskolās ir pareiza rīcība.bet iespējams-lobēta privilēģīju prasiīšana.Būtu jāzina šo skolu darbības kvalitātē,lai pieņēmtu lēmumu.

    ar cieņu biedrs Staļīns.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    freds 27.07.2003 15:53
    mans garīgais totalitārist Pieter Botha! :/es atšķirībā no tevis nedzīvoju kaut kur skandināvijas laukos cik var spriest pēc tavas domas un valodas stila...

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    ojars 27.07.2003 15:44
    domaju fizkultuurai arii liela psihlogiska noziime, lauj "izlaadeeties" un sagādā bērniem baudu, ja nenomoca ar visādiem sadomātiem vingrojumiem u.t.t, esmu par

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Pieter Botha 26.07.2003 19:22
    Beste heer ‘Freds’,

    kā tu diezgan veikli žonglē

    Verskoon my, ‘my liefling en my vriend’, bet pieklajiga sabiedriba pienemts otru uzrunat uz Jus. Tur kur es dzivoju, pat pagrimusakais Transvaalas fermeris Jums satiekoties teiks ‘U’ un nevis ‘jy’. Ta gan, my hartjie !

    mans totalitārisma-reliģiski-nehumānais draugs

    Es Jus nepazistu un, paldies Dievam, man nav tadu draugu ka Jus. Jus varat mani saukt ‘heer Pieter Botha’, ‘Bothas kungs’, ‘heer Botha’ vai, ja bez familiaritates nevarat iztikt, ‘die ou vader Botha’. Draudzibai mums druscin vecuma atskiriba par lielu.

    apčakarētu … rihtigi … xtīgā … pofigisms … nafig … baigi mazās

    Sakiet, Latvija tagad daudzi runa tik sausmiga izkroplota Latviesu valoda vai tikai sekularhumanisti ? Es pirms cetriem gadiem pedejo reizi biju Riga un tur ar mani visi runaja normala latviesu sarunvaloda nevis kaut kada rupja Soweto priekspilsetu zargona. Es tagad atkal baidos braukt, ja nu visi uz tadu runasveidu diendiena pargajusi ?

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    freds 26.07.2003 13:43
    a sorry nebiju izlasījis rakstu kārtīgi :)

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    freds 26.07.2003 02:07
    to Pieter Botha! mans totalitārisma-reliģiski-nehumānais draugs, ar prieku skatos, kā tu diezgan veikli žonglē ar savu erudīciju, lai apčakarētu nomaldījušos avju prātus. sanāk jau visumā neslikti, bet vienīgi avis tik vai tā intuitīvi jūt, ka aiz lielās sajauktās faktu gūzmas pasniegtas atbilstošā mērcē tomēr kaut kas īsti rihtigi nava...man tikai pavisam nesaprotams ir kādēļ xtīgā mācība no vienlīdzīga iepriekš stāvokļa ar ētikas mācību (kaut arī ateisms vai precīzāk sakot pofigisms nosacīti dominē) pēkšņi tika nostādīta priviliģētā stavoklī attiecībā pret 'ētiku'!? ja jau tu atsaucies uz faktisko pārsvaru (krusti virs pilsētām reliģiju gadījumā), tad davai nafig xtīgo mācību, kura tā vai tā interesēs tās patreizēji iespējamā izpildījumā tikai kādus 2 - 3%, un lai dzīvo ētikas mācība! kāpēc 'ētiķiem' būtu no savas naudas jāuztur kaut kādas baigi mazās minoritātes (tradicionālās xtiešu sektas) priviliģēts stāvoklis attiecībā pret sevim!?es šeit nepieskāršos vērtību konfliktam un neapspriedīšu cilvēktiesību ideālus par reliģisko brīvību, kuri nosaka, ka jādod maksimāli vienādas iespējas un tāpēc pamatotāk būtu, ka bērnam seko nauda uz to konfesiju un to reliģiju, kuru pasniedz pēc izvēles un nevis uz 'mazā vairākuma' kabatām...

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Laima Geikina 25.07.2003 16:18
    Paldies par ātro atbildi. Piekrītu attiecībā uz nepieciešamo diskusiju.

    Ar cieņu, Laima

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Lasītājs 25.07.2003 14:57
    Laužam:
    1) Kas teicis, ka "nika apspriešana ir slikts tonis"? Vismaz portāla diskusiju noteikumos nekas tāds nav rakstīts. ;-) Var arī apgalvot, ka nika izvēle jau ir daļa no sarunas -- sava veida pozīcijas indikators.

    2) Nemaz negrasījos apspriest kāda niku. Vienkārši PB vārds iekrita acīs, un atmiņā pavīdēja, ka reiz tas vārds ir bieži dzirdēts. Linku ievietoju tautas vispārējās izglītības līmeņa celšanai. Lai tauta pazīst savus varoņus (joks, protams).

    Peace

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    redakcija 25.07.2003 14:55
    Laimai Geikinai --

    Portāls politika.lv ir atvērts dažādu viedokļu apmaiņai, tāpēc aicinu Jūsu iesūtīt redakcijai savu rakstu par kristīgo mācību un ētiku!

    Ar cieņu,

    Nellija Ločmele,

    politika.lv gelvenā redaktore

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Indra Dedze 25.07.2003 14:52
    Labdien, Laima!

    Paldies par iesaistīšanos diskusijā! Gribētu piebilst, ka savā rakstā centos apkopot visus tos punktus, kuri radītu neizpratni skolās, augstskolās un sabiedrībā, ja tos pieņemtu bez atklātas un plašas diskusijas. Vēlējos vērst sabiedrības uzmanību, ne tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar reliģiju, bet arī par bezatzīmju mācīšanas sistēmu un priekšmetu pārdēvēšanu īpaši neskaidrojot šo izmaiņu nepieciešamību. Kā pēdējo dienu diskusija gan portālā politika.lv, gan portālā delfi.lv, rāda, jautājumus, kas saistīti ar reliģiju un tās ienākšanu skolās sabiedrība jau tagad uztver neviennozīmīgi. Tas vēlreiz norāda, ka šāda diskusija ir nepieciešama pirms lēmumu pieņemšanas, kur visām iesaistītajām pusēm ir iespēja izteikties un atrast kompromisu. Latvija ir vienmēr bijusi daudzkultūru sabiedrība un skolai būtu jāiemāca, kā dzīvot un sadarboties šajās daudzajās kultūrās. Vai esošā sistēma un piedāvātās izmaiņas šīs sadarbības prasmes veicinās, tas būtu plaši apspriežams jautājums.

    Es domāju, ka portāls politika.lv labprāt uzklausītu arī Jūsu viedokli šajos jautājumos.

    Ar cieņu

    Indra

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    atkal 25.07.2003 14:40
    Laima Geikina! Paskatieties vārdnīcā, ko nozīmē vārds "adoptēt"!

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Koka zabaks 25.07.2003 13:38
    Nu ja, pilnigi pareizi ! Galarezultata jatiecas uz to, lai ticibas maciba butu konfesionala. Katrs lai iet pie sava prestera, macitaja, vai rabina, u.tml., kura tiesibas pasniegt skola atzist valsts.

    Lieliski. Esmu par ar abām rokām. Bet kāpēc to jādar oblīgati piespiedkārtā un valsts skolā? Bērniem ir divas briivdienas: atbilstoši savai vai vēcaku grībai bērni var apmeklēt izvelēto macītāju neapgrutinājot stundu sarakstu (aizsūtīt bernus uz citu skolu uz vienu stundu nav viegli arī Rīgā, laukos vispār nav iespējams). Valsts var palidzēt atbilstoši pierakstītu skolēnu skaitu ar telpu, macībmaterialu, naudu. Bet šī gadījumā būs finansēta bērnu izglitība nevis konfesijas, un nebūs finansēti tikai tie, kuri paši atteicas no šī izglitības.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Billijs 25.07.2003 13:25
    Mani nedaudz izbrīna ateistu komentāros(vairāk un agresīvāki tie ir Delfos,kad skarta šī tēma) izteiktā katastrofizācija. Mīlīši- viss taču ir ļoti elementāri un izsakāms vienā vārdā-izvēle. Un šajā gadījumā izvēles iespēja tiek piedāvāta.Punkts.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Ļaužs 25.07.2003 12:46
    Nika apspriešana ir slikts tonis. Parasti norāda uz argumentu trūkumu. Ja Jums, Lasītāj, netīk Pieter'a Botha's viedoklis, komentējiet to. Man nav daudz ko komentēt - es viņam piekrītu.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Koka zabaks 25.07.2003 11:58
    Es atceros, bet mēs neapspriedam personu vai tās niku.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Laima Geikina 25.07.2003 11:41
    Labdien Indra!

    Visos plašsaziņas līdzekļos, cik vien tas vasarā iespējams, sekoju līdzi diskusijai par grozījumiem atiecībā uz kristīgo mācību un ētiku. Visu šo sarunu un rakstu sakarā paliek neatbildēti daži jautājumi:

    1. Kāpēc gan laikrakstā "Diena", gan šobrīd portālā "Politika.lv" mērķtiecīgi tiek izvērsti pārstāvēts tikai viens viedoklis? Šai gadījumā ar "Sorosa fondu" saistītu ekspertu viedoklis. Lai gan darbojos gan sociālo zinību projektā, gan esmu iesaistīta ar reliģisko izglītību saistītos procesos, manis piedāvātā iespēja uzrakstīt plašāku komentāru par radušos situāciju tika ignorēta no laikraksta "Diena" puses. Protams, laikraksta politiku nosaka pats laikraksts, tomēr ja runājam par demokrātiskiem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru uzdevums ir sekmēt informētas sabiedrības attīstību, būtu tikai dabiski, ja tiku ievietoti dažādi izvērsti komentāri par situāciju.

    2. Atgriežoties pie jūsu raksta portālā "Politika.lv", saredzēju vienu aplamu apgalvojumu un otru daļēji patiesu apgalvojumu, kas liedz man pilnībā respēktēt pausto viedokli. Ētikas skolotāji, pretstatā apgalvojumam "netiek sagatvoti", tiek sagatavoti un iegūst kvalifikācijas diplomus valsts akreditētā Otrā līmeņa profesionālo studiju programmā "Reliģijas un ētikas skolotājs", Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Kāpēc reliģija un ētika kopā? Atbilde būtu jāraksta garāka un plašāka nekā šeit iespējams un noteikti akadēmiska. Par to Teoloģijas fakultāte rīkojusi zinātniskas konferences katru gadu. Runājot par sociālo zinību saturu, nekur neesmu pamanījusi atsauces uz izglītības normatīvajiem dokumentiem, kuri jau uzsākot darbu pie sociālo zinību projekta paredzēja, ka pastāv obligātas izvēles iespējas starp ētiku un kristīgo mācību. Manuprāt, būtu bijis korekti norādīt uz apstākļiem, kas pieļāva ignorēt šo situāciju. Iespējams, ka šodien, tad diskusiju nemaz nebūtu. Plašāku un pamatotu izklāstu par šo esmu gatava piedāvāt ikvienam plašsaziņas līdzeklim, kurš izrādīs interesi.

    3. Diemžēl ar skumjām jākonstatē, ka terminu lietojums reliģiskā izglītības laukā vēl aizvien Latvijā ir nekompetents, tādēļ patiesībā ir grūti diskutēt un komentēt. Nereti vienā teikmā tiek runāts gan par kristīgo ticības mācību, gan par kristīgo mācību un pēc satura atklājas, ka patiesībā tiek runāts par reģijas mācību. Kā katrā jomā, arī reliģiskajā izglītībā ir dažādas pieejas un zināma termonoloģija , kas tiek lietotas visā pasaulē. Tai skaitā arī Eiropā. Atbildot uz jautājumu par Vācijas modeli reliģiskās izglītības laukā, manuprāt atbilstošāks Latvijas apstākļiem būtu Angljas un Velsas modelis, jo Vācija konfesionālajā ziņā ir viengabalaināka kā Latvija. Savukārt no Anglijas būtu iespējams pārņemt multireliģiskās izglītības pieredzi un adoptēt Latvijas multikonfesionālajā vidē.

    4. Kāpēc grozījumi attiecībā uz kristīgo mācību un ētiku ir saistīti ar grozījumiem par finansējumu kristīgajām privātskolām? Tie ir divi pēc būtības dažādi izglītības politikas jautājumi un katrs no tiem būtu jākomentē atsevišķi. Vienīgā kopīgā iezīme, ka tie pieņemti šādā MK sastāvā.

    Paldies par iespēju debatēt!

    Laima Geikina,

    Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes izglītības metodiķe

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Lasītājs 25.07.2003 09:48
    Vai kāds vēl atcerās, kas ir Pieter Botha? Ļoti "jauks" niks.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    haota 25.07.2003 09:38
    Mani mazāk uztrauc baznīcas un valsts nošķiršana, cik tas, ka mūsu valsts amatpersonām izrādās, ka ir pilnīgi nospļauties par skolēnu noslogotību un iegūstamās izglītības kvalitāti.

    Es uz savas ādas pamatskolā izbaudīju, ko nozīmē obligātā kārtā mācīties ticības mācību. Šo priekšmetu pasniedza kāds katoļu mācītājs, un principā uzskatu, ka tā bija lieka mana laika izšķērdēšana. (Es ar viņu nevarēju pat diskutēt pēc tam, kad viņš paziņoja, ka pēc sarunām ar mani viņam stundām uz ceļiem jālūdz Dievam piedošana). Nedomāju, ka iespēja izvēlēties mācīties ētiku šādā situācijā kaut ko glābtu - tas labi skan, bet , vai kāds man var paskaidrot, ko praksē nozīmē "mācīt ētiku"? Stāstīt, ko par labu un pareizu rīcību atzina Aristotelis, Muhameds, Kants, Markss un Freids? Tas vēl būtu pieļaujams, taču reāli, man šķiet, tiks mācīta tā pati kristīgā ētika (vismaz man vidusskolā vienīgā ētikas grāmata bija "Rīcības ceļos", kas acīmredzami bija domāta kristietībai raksturīgu ideālu apgūšanai) un mācīs to tas pats katoļu/luterāņu mācītājs. Tā kā rezultāts būs vismaz tik pat liela laika nosišana, kā ticības mācība. Skolēni vismaz līdz 9. klasei jau tāpat ir briesmīgi noslogoti (tādas slodzes kā 7-9. klasē man ne tuvu nav bijušas ne vidusskolā, ne augstskolā), un uzspiest viņiem vēl vienu absolūti bezjēdzīgu priekšmetu ir nejēdzība.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Koka zabaks 25.07.2003 00:22
    Par Vāciju es nezinu. Brīvvalstī bija nacionālās skolas, bet konfesionālais iedzīvotāju sadalījums aptuveni bija līdzīgs nacionālam. Es labvēlīgi skatos uz baznīcu darbību lai novērst "karojošo" ateismu sekas, bet neuzskatu, ka demokrātiskā valstī var pastāvēt izvelētas konfesijas kuras būtu finansētas no valsts budžeta no nodokļiem, kuri tiek savākti no visiem.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Pieter Botha 24.07.2003 23:44
    Man tikai šķiet, ka kā īstenam kristietim nevajadzētu visus, kas nedomā tā kā Jūs apsaukāt un noniecināt.

    Pirmkart, man, grecigajam, lidz ‘istenam kristietim’ vel talu. Otrkart, kas no manis teikta ir apsaukasana vai noniecinasana ? Ka es jau teicu, grecinieki un pat keceri (ka cilveks) ir jamil, jaludzas par vinu atgriesanu. Bet javersas pret greku vai maldiem ka paradibu (vispirms jau, protams, sevi pasa). Tas nenozime, ka keceriba (t.sk. liberalsekularisms un modernisms) nav skali un specigi jaatmasko. Jo, kamer cilveks ir dzivs, vienmer var atgriezties, pat pedeja bridi. Ka, piemeram, laupitajs pie krusta.

    Vēl viens problēmas aspekts ir kadai no kristīgas konfēsijas pieder skolotājs. Man ir aizdomas, ka pareizticīgie un katoļi būtu neapmierināti, ja pasniedzējs pieder citai konfesijai. Laikam ļuterāni arī. Vecticībnieki nepiekrītis arī pareizticīgam skolotājam.

    Nu ja, pilnigi pareizi ! Galarezultata jatiecas uz to, lai ticibas maciba butu konfesionala. Katrs lai iet pie sava prestera, macitaja, vai rabina, u.tml., kura tiesibas pasniegt skola atzist valsts. Starpkonfesionala kristiga maciba (kas japasniedz, protams, lajiem) var but tikai ka parejas posms uz laiku. Tad beigas visi bus miera un atkritis ari jautajums par iespejamajiem starpkonfesiju stridiem.

    Tad būs vai jāsadalā skolas pec konfesijas, kas nav iespējams pagastos, vai kristīgu macības apmekles tikai vienas konfēsijas bērni.

    Luk, tas jau ir technisks jautajums, kuru ar labu gribu var atrisinat. Lai skolas A katoli iet pie katolu priestera, luterani pie luteranu macitaja. Ja tur ir tikai viens vai divi pareizticigie un vecaki uzstaj, lai vini par valsts lidzekliem apgutu savu ticibas macibu, tad sie divi var vai nu iet uz skolu B, kur ir pietiekosi daudz pareizticigo, vai lai karto eksterna, ejot pie pareizticigo priestera uz baznicu, vai citadi. Ja velesanas ir, risinajumu var atrast.

    Jāatzīst, ka bērnu dalīšana grupās, lai mācītu svešvalodu nav tas pats, kas dalīt grupās reliģiskās piederības dēļ.

    Kapec ? Ulstera (Ziemelirija) un Indija – varbut. Latvija – noteikti ne (lai ka daziem negribetos). Mums pedejie religijas kari, paldies Dievam, bija pirms 400 gadiem, savukart kopigas ekumeniskas lugsanas notiek regulari. Latvija konfesijas dzivo saticigi.

    Starp citu, te nav runa tikai par piederibu strikta nozime – agnostiski vecaki biezi ari velas, lai vinu berns (kas varbut vel pat nav nokristits) macitos ticibas macibu. Dalailamas braladels, Khedrubs Thondups (protams, budists), piemeram, 1950. gados Dharamsala (Indija) macijas jezuitu skola un gaja ari uz katolu ticibas macibas stundam, jo ta bija velejusies vina mate un vecmamina (starp citu, par mazaku budistu vins no ta nepalika). Ta ka seit primara ir vecaku izvele.

    Vai Jūs varat garantēt, ka neviens bērns netiks aizskarts un apvainots vai apsaukāts, ja viņš neizvēlēsies kristīgo mācību? Spriežot vien tikai pēc jūsu komentāriem, man ir šaubas par to.

    Pirmkart, es patiesam neatceros, ka kaut kad butu ‘’apvainojis vai apsaukajis’’ kadu TAPEC KA vins izvelas etikas macibu kristigas ticibas macibas vieta. Ta ir legitima izvele, un neviens nedrikst neko jautat vai iebilst.

    Otrkart : ne, es nevaru Jums neko garantet, tapat ka Jus nevarat man garantet, ka neviens neaizskars kristigu bernu, kas macas ticibas macibu. Es nevaru Jums garantet ari to, ka vienaudzi neapvainos parlieku resnus bernus, vai bernus ar sejas krampjiem, tos kas stostas, tos, kam nav naudas saldejumam u.tml. Un es nevaru Jums garantet, ka klasei neiegrus griesti, un ka skolotajs nesajuks prata. Ar tadu berniskigu filozofiju mes varam aiziet lidz absurdam. Jums ir konkreti fakti, sabiedriski petijumi vai sudzibas par to, ka bernu vairakumam Latvijas skolas musdienas ir raksturiga neiecietiba un tendence apvainot tos, kas izvelas etiku ticibas macibas vieta ? Vai varbut Jums ir ar konkretiem faktiem pamatotas bazas, ka sadas tendences varetu rasties tuvakaja laika ? Tad ludzu, lieciet tos galda ! Bet teoretiska filozofesana saja gadijuma ir neaugliga un bezjedziga. ‘’Kas bus, ja bus…’’

    Starp citu, kapec neviens nav atbildejis uz maniem trim jautajumiem :

    1) KA JAUTAJUMS PAR TICIBAS MACIBU PUBLISKAJAS SKOLAS TIEK RISINATS VACIJA ?

    2) KA TAS TIKA RISINATS LATVIJAS BRIVVALSTS LAIKA, PIRMS PADOMJU OKUPACIJAS ?

    3) KADI SKERSLI SADU VAI LIDZIGU MODELI ATJAUNOT SODIEN ?

    Varbut tapec, ka atbildes bus nepatikamas ?

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    ieintereseta persona 24.07.2003 18:52
    Manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka mums trūkst atbilstošu skolotāju. Es neesmu kristiete, bet neiebilstu, ja maniem bērniem būtu profesionāli vadītas kristīgās mācības vai ētikas stundas, kurās netiktu pārstāvēta kāda šaura konfesionāla pieeja, kas visiem spēkiem censtos pievērst manus bērnus savai ticībai. Bērniem ir jādod izvēles iespēja. Es uztraucos par to, ka atnāks, piemēram, katolis un visus aicinās par tādiem kļūt.

    Un vēl - 1) muļķīgi, ka cilvēki ilgstoši strādājuši pie sociālo zinību bloka izveides, bet ar vienu vēzienu viss darbs tiek aizslaucīts mēslainē; 2) muļķīgi, ka viņi paši laicīgi neveica PR savu ideju realizēšanai, 3) interesanti, vai Latvijas augstskolas jau ir sākušas sagatavot sociālo zinību bloka skolotājus!?

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Indra Dedze 24.07.2003 16:08
    Cien. Pieter Botha,

    Paldies par izsmeļošajiem komentāriem. Man tikai šķiet, ka kā īstenam kristietim nevajadzētu visus, kas nedomā tā kā Jūs apsaukāt un noniecināt.

    Jāatzīmē, ka šobrīd skolās pastāv iespēja kristīgo ticību izvēlēties kā fakultatīvu mācību priekšmetu. Jautājums ir - vai to tik tiešām vajag izveidot kā obligātu izvēles prieksmetu. Šobrīd ikvienam bērnam ir iespējams pārtraukt iet uz kristīgās mācības nodarbībām, ja viņš to nevēlas (un tā arī mēdz notikt).

    Ja šis kļūst par obligātu izvēles priekšmetu, tad tur ir jādabū atzīme liecībā. Jāatzīst, ka bērnu dalīšana grupās, lai mācītu svešvalodu nav tas pats, kas dalīt grupās reliģiskās piederības dēļ. Vai Jūs varat garantēt, ka neviens bērns netiks aizskarts un apvainots vai apsaukāts, ja viņš neizvēlēsies kristīgo mācību? Spriežot vien tikai pēc jūsu komentāriem, man ir šaubas par to.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    trollis 24.07.2003 15:56
    pieter botha.

    tik interesanta diskusija. bet ka tad palika ar atbildi uz jautajumu par dazadu konfesiju macitajiem un savstarpejo "greizsirdibu". te, iespejams, ari saksies tas lielakas nepatiksanas, kas visu to pasakumu neglabjami sabojas. nu netiks IZM gala ar konfesijam pasi. busim realisti.

    nav jau noslepums, ka reiziem musu macitajiem ir nopietnas problemas ar visparejo izglitibu, un dazkart tie ir vienkarsi ne parak intelektuali specigi. zin tikai klisejas un tas ir viss. to lieliski pierada pedejais komentars - kas nav ar mums, tas ir satans. loti vienkarsi. ka inkvizicija vai reformacija un kontrreformacija. tas nav tas, kas musdienaiga skola vajadzigs.

    un vel. atsauksanas uz libanam un pieredzi, ka citur tas bija ta un ta lidz tadam un tadam laikam jau norada uz procesu, ka visi no ta atsakas - citi agrak, citi velak. ka tik nesakam solot preteja virziena. jeb varbut tauta ir vienkarsi apjukusi.

    un neesmu parliecinats, ka velesanas tauta balsoja ar domu par kristiesiem. ta velama uzdosana par patiesibu.

    bet savadak disksuija interesanta. ta turpiniet!

    man gan liekas, ka tas kristiesu lietas ir tagad sasupotas tikai tadel, lai ar seksigu jautajumu noverstu pratus no ta, ka valdibai ne tuvu nesokas ka solits. cerams, ka man tikai ir kaut kada tur manija...

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Pieter Botha 24.07.2003 15:47
    Lasu šur,lasu tur.Netop man skaidrs,kur problēma. Tie kas gribēs,ies uz ticības mācību,kuri nē- uz ētiku.Tāpat kā tagat ir izvēles priekšmeti. (…)Un konfesiju domstarpības par skolotāju piederību lai risina viņas pašas kopā ar IZM.

    Trapits desmitnieka

    No sirds nesaprotu autores milzīgo(nekonkrēto) satraukumu.

    Es gan saprotu. Kas finanse so portalu, sos petijumus ? Pareizi, Soross. Kada ir si kunga ticiba ? Pareizi, antikristigs sekular-liberal-humanists. Ka verts ir fakts, ka vins dod naudu tadai organizacijai, ka ‘’Catholics for a Free Choice’’ (CFFC – skat. www.soros.org), nenormalu amerikanu sieviesu apvienibai, kurai ar Katolu baznicu nav nekada sakara. Ta ka vinas visas ir taisijusas abortu (tas ir vinu ‘’sakraments’’), vinas ir, protams, ipso facto ekskomunicetas, bet nez kapec saucas ‘’Catholics’’. Sis damas visu laiku skraida un ka nenormalas rej uz Baznicas hierarchiju. Reiz vinas pat ierosinaja Vatikanu izslegt no ANO. Pirms vairakiem gadiem Klintons ar vinam tikas Baltaja nama, un pec tam vinam nacas taisnoties sabiedriskas domas prieksa, sak, nezinaju, kas tas tadas ir. Es reiz TV vinas redzeju, un man radas stabilas saubas par so damu garigo veselibu – te vajag psichiatru un varbut ari labu eksorcistu. Luk, kam naudu dod Soross.

    Tagad saprotat autores uztraukumu par kristigas macibas pasniegsanu skolas ?

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Billijs 24.07.2003 15:08


    Lasu šur,lasu tur.Netop man skaidrs,kur problēma. Tie kas gribēs,ies uz ticības mācību,kuri nē- uz ētiku.Tāpat kā tagat ir izvēles priekšmeti.No sirds nesaprotu autores milzīgo(nekonkrēto) satraukumu.Un konfesiju domstarpības par skolotāju piederību lai risina viņas pašas kopā ar IZM.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Pieter Botha 24.07.2003 14:21
    Paldies par ieprieksejo komentaru ! Jus man lieliski atvieglojat darbu, jo loti precizi un koncentreti izsakat veselu liberalhumanisma sauklu un kliseju seriju. Tikai, diemzel, visi sie saukli neiztur nekadu kritiku un neko neatspeko.

    Konstitucionāla koncepcija, par kuru mēs stridāmies, nenosāka tikai baznīcas neatkarību no valsts, bet arī valsts varas neatkarību no baznīcas.

    Ja es pareizi Jus sapratu, tad Jus gribat teikt, ka valsts vai pasvaldibas skola ir valsts varas institucija ? Kada veida ticibas macibas pasniegsana valsts skola ietekme valsts varu ? Interesanti gan… Ja, teiksim, tiktu izteikts piedavajums Latvijas tiesu sistema ieviest Inkvizicijas tiesas, vai piespiest visus Saeimas deputatus zveret uz Evangelija (ka tas vel nesen bija San Marino Republika), vai teikt, ka Latvijas valsts prezidentam jabut, piemeram, noteiktas ticibas parstavim (ka tas lidzigi ir Libana), tad es saprastu draudus par valsts neatkaribu no baznicas – bet seit ? ? ?

    Tas nozīmē, ka ja es izvēlos neuzticēties Vanaga kunga vai citu baznīcas līderu interpretācijai tādos jautājumos ka sieviešu ordinācija, viendzīmuma partnerattiecības, vai sievietes tiesības reproduktīvā jomā, man ir tiesības uz citu izvēli šajos jautājumos, un valsts man Vanaga kunga diktēto izvēli neuzspiedis. Par tādu garantiju var cinities, jo tā nozīmē būtisku individuālās izvēles nosacījumu.

    Bet te jau nav par ko cinities. Jums patiesam ir tiesibas nepiekrist tadas vai citadas baznicas doktrinai, un neviens sis Jusu tiesibas ne mirkli neapsauba. Kurs tad taisas Jus par varitem raut kada baznica ? Nebaidieties, neviens to netaisas darit, un valsts jau nepavisam ne. Jus laikam neuzmanigi izlasijat manu tekstu. Es tacu teicu : ja Jus nepiekritat LELB vai kadas citas baznicas doktrinai jebkada jautajuma, un uzskatat, ka ta nav Jusu religiska vai filozofiska nostaja, tad drosi rakstiet skolas direktoram iesniegumu par Jusu berna atbrivosanu no kristigas ticibas macibas stundam. Un direktoram bus pienakums so Jusu iesniegumu apmierinat bez jebkadu jautajumu uzdosanas. Ta ka nevajag ‘’cinities’’ ar to (vai del ta) ka nav.

    Tāpāt, ja kāds negrib, lai viņa bērnam iemācītu, ka tie viņa kaimiņi / vecāku draugi/ līdzpilsoņi, kas nedzīvo saskaņā ar Vanaga kunga viedokļi ir baigi slikti ļaudis,

    Luk vel viena sekularisma kliseja. Pirmkart, Kristus mus maca milet grecinieku, bet ienist vina greku, un lugties par grecinieku atgriesanos. Ja skolas ticibas macibu macis baznicu aprobeti pedagogi (nevis kaut kadi keceri), tad, ticiet man, neviens neko citu Jusu bernam… -- ai, piedodiet – Jusu berna klases biedriem -- ticibas macibas nodarbibas nemacis. Personisku naidu pret cilveku kultive tikai dazadas sektas (un ari humanisma fundamentalisti, starp citu).

    ir pilnīgi pamatota vēlme izvairīties no esošo Latvijas tradicionālo konfesiju politikas ietekmes pieauguma skolās.

    Pirmkart. Te nu Jus mani atvainojiet, bet man atkal jaatsaucas uz manu ieprieksejo tekstu. Demokratija ir vairakuma vara, vai ne ? Nu tad ari veliet nakamajas Saeimas velesanas tadas partijas, kas pec to programmam bus antiklerikalas un, pie varas nakusas, piekops attiecigu politiku. Vai ari pati izveidojiet tadu partiju un balotejieties velesanas. Vai –radikalaka metode - saciet vakt parakstus attiecigam referendumam. Demokratija ir laba lieta ! Bet pagaidam, sorry, Jus esat mazakuma ; jusu ipasas tiesibas mes respektejam, bet jus nedrikstat uzspiest savu gribu vairakumam. Es loti labi zinu so sasodito ‘’politkorektuma’’ tendenci : klase 20 skoleni, 19 kristiesi un 1 musulmanis, un si viena musulmana del skolotajs literaturas stunda nedrikst nolasit citatu no Evangelija.

    Otrkart. Jajauta : ka ietekmes palielinasanos skola Jus velaties, ja ne tradicionalo konfesiju ? Varbut dazadu totalitaro sektu, kas religiski neizglitotus bernus ievelk savos valgos (un tad nak gimenes dramas, psich. slimnicas, pasnavibas utt.). Daba tacu necies tuksumu, vai Jums tas nebija zinams ? Vai tomer varbut Jus velaties savas ticibas ietekmes palielinasanos (es domaju sekularo humanismu, kas principa ari ir tada ipatneja religija) ?

    Arguments, ka tas nav Vanaga kunga viedokļis, bet gan Kristus mācība, nav skaidri pierādams: cik man ir zināms, šis nostājas pamati ir meklējami lielākoties Vecās Derības un Sv. Pavila vēstuļu satūrā,

    Es domaju, ka te nav teologisks, bet politisks diskusiju lauks, tapec sikak neiedzilinasos saja jautajuma. Bet tomer paris vardus pateiksu. Atlausos paskaidrot, ka ir tada briniskiga diena ka Vasarsvetki, kad Apustuliem tika davats Svetais Gars. Jus to nezinajat ? Nu, tagad zinasiet. Tad luk, Sv. Apustulis Pavils rakstija, protams, no sevis, bet Sveta Gara vadits, tapec mes atzistam vina vestules par Dieva vardu. Vai tagad Jums ir skaidrs ?

    Tikai izteiksu savu izbrinu, cik talu mes esam aizgajusi. Vienmer ir bijis daudz dazadu keceru un kecerisu, un ari tagad tas pats paradas : saksim vel skirot Sv. Evangeliju kategorijas : si dala OK, bet si ''nekorekta'', nemsim to ara. O tempora, o mores !

    kā arī viduslaiku baznīcas nostājā.

    Viduslaiku ? Nu, nu ! Esmu gatavs apest savu cepuri, ja Jus man nosauksiet kaut vienu agrinas (pirms viduslaikiem) baznicas tevu, kuram butu cita moralteologijas doktrina ka sodien. Varbut Sv. Janis Zeltamute ? Vai Sv. Augustins varbut ? Ne, gluzi otradi. Sv. Augustins jauniba piekopa izvirtigu dzivesveidu (tatad, musu laiku valoda runajot, bija sekularais liberalis). Bet pateicoties vina cienijamas mates, Sv. Monikas, lugsanam, vins atgriezas uz pareiza cela, cela uz svetumu.

    P.S. Maza piezime : kaut ari ‘’Vanaga kungs’’ nav eucharistiskaja vieniba ar Sveta Petera kreslu, atlausos Jums tomer noradit, ka ari pret evangelisko protestantu garidzniecibu un it ipasi pret biskapiem civilizeta sabiedriba pienemts iztureties ar cienu. Ja Jus to vel nezinajat, tad biskapa kartas cilveku ir pienemts tresaja persona saukt vai nu ‘’biskaps tads un tads’’, vai ari ‘’Vina Ekselence’’. Neciena pret garidznieku kartu ir padomju, un nevis rietumnieku sabiedribas iezime. Piedodiet, bet man patiesam loti zel, ka man jaskaidro tik elementaras lietas…

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Koka zabaks 24.07.2003 13:06
    Manuprāt problēma ir dziļāk, nekā Jūs, Bothas kungs, rakstāt. Vispirms, ar kristīigu macību ievēšanu, kā valsts skolas macību priekšmetu, notiks bērnu "šķiršanas", kas var apgrutināt psilholoģisku klimātu skolā. Bērni būs sadalīti uz "pareiziem", kurie apmeklē vienu stundu, un "ne tādus, kā visi", kurie apmeklē citu.

    Vēl viens problēmas aspekts ir kadai no kristīgas konfēsijas pieder skolotājs. Man ir aizdomas, ka pareizticīgie un katoļi būtu neapmierināti, ja pasniedzējs pieder citai konfesijai. Laikam ļuterāni arī. Vecticībnieki nepiekrītis arī pareizticīgam skolotājam. Tad būs vai jāsadalā skolas pec konfesijas, kas nav iespējams pagastos, vai kristīgu macības apmekles tikai vienas konfēsijas bērni. Praktiski tās ir psiholoģiskais spiediens uz "nepareizas konfēsionālas orientācijas" berniem, kas nav pieļaujams.

    Un protams, nav pieļaujama skolas finansēšana atkarīgi no tas "konfesionālas piderības". Jā citām skolām būtu lielāka finansēšana, tad arī tur būtu zemāka maksa.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Rietumniece 24.07.2003 12:43
    Ar visu cieņu pret iepriekšējā komentētāja kristīgo dzīves uztvēri, gribētu tomēr atspēkot napamatotus uzbrukumus liberāliem un sekulārā humanisma piekritējiem. Konstitucionāla koncepcija, par kuru mēs stridāmies, nenosāka tikai baznīcas neatkarību no valsts, bet arī valsts varas neatkarību no baznīcas. Tas nozīmē, ka ja es izvēlos neuzticēties Vanaga kunga vai citu baznīcas līderu interpretācijai tādos jautājumos ka sieviešu ordinācija, viendzīmuma partnerattiecības, vai sievietes tiesības reproduktīvā jomā, man ir tiesības uz citu izvēli šajos jautājumos, un valsts man Vanaga kunga diktēto izvēli neuzspiedis. Par tādu garantiju var cinities, jo tā nozīmē būtisku individuālās izvēles nosacījumu. Tāpāt, ja kāds negrib, lai viņa bērnam iemācītu, ka tie viņa kaimiņi / vecāku draugi/ līdzpilsoņi, kas nedzīvo saskaņā ar Vanaga kunga viedokļi ir baigi slikti ļaudis, ir pilnīgi pamatota vēlme izvairīties no esošo Latvijas tradicionālo konfesiju politikas ietekmes pieauguma skolās. Arguments, ka tas nav Vanaga kunga viedokļis, bet gan Kristus mācība, nav skaidri pierādams: cik man ir zināms, šis nostājas pamati ir meklējami lielākoties Vecās Derības un Sv. Pavila vēstuļu satūrā, kā arī viduslaiku baznīcas nostājā.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Pieter Botha 24.07.2003 11:06
    Par ticibas macibas stundam var izdarit dazas piezimes.

    A – INDOKTRINACIJAS NEPIELAUJAMIBA

    Saskana ar Eiropas Cilvektiesibu konvencijas 1. Protokola 2. pantu, ‘’valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.’’

    Protams, sis pants neuzliek valstij nekadu pienakumu nodrosinat skolas ticibas macibu. Tacu tas mums ir svarigs cita aspekta : tas aizliedz bernu indoktrinaciju preteji vecaku gribai. Vispar si norma tika Protokola ievietota tapec, ka bija rugta pieredze ar nacistisko Vaciju un komunistiska bloka zemem, kur valsts iznema bernus no vecaku garigas ietekmes un skaloja viniem smadzenes ar savu totalitaro ideologiju. Lai tas neatkartotos, tika pienemts sis pants.

    Tatad vieniga problema, kas var teoretiski rasties, ir indoktrinacija. Ja vienas ticibas maciba valsts skola ir strikti obligata visiem berniem, tad tas var but parkapums, pie tam nopietns. Valsts un pasvaldibu skola nav pielaujams, lai, teiksim, bernam no musulmanu gimenes spiestu ar varu iet uz kristigas macibas nodarbibam, vai otradi – tas nu ir skaidrs (kaut ko lidzigu pavisam nesen gribeja un vel tagad grib ieviest Krievija).

    Bet es neredzu problemu, ja publiska skola so kristigo macibu pasniedz, bet ar tadu nosacijumu, ka musulmanu berna vecakiem ir garantetas tiesibas no tas atteikties un saja macibu laika vinu berns daritu ko citu. Vai tad vel ir kadi citi jautajumi ?

    B – KA NOTIKS IZVELE

    ‘’Nav jau nekādas skaidrības, kā šī izvēle starp ētiku un kristīgo mācību notiks. Ko darīs tie skolēni, kuru ģimenes reliģija ir dievturība, islams vai vēl kāda cita?’’

    Ka notiks izvele ? Loti vienkarsi notiks izvele. Autore jau pati principa atbildeja uz so jautajumu. Vecaki, kas uzskata, ka kristiga maciba ir pretruna ar vinu religisko vai filozofisko parliecibu (musulmani, budisti, dievturi, Visariona sektas piekriteji, atejisti (no varda ateja), karojosi agnostiki, rozenkreiceri, Jehovas liecinieki, Sorosa pieludzeji, munisti u.c.) vares sutit savus bernus uz etikas nodarbibam. Tur skolotajs viniem macis, ka vecaki jaklausa, ka zagt nedrikst, ka kakiti nevar aiz astes raustit – bet bez religiska pamatojuma, atskiriba no vinu klasesbiedriem paraleli notiekosajas ticibas macibas stundas.

    Tas pats attiecas uz to kristigo konfesiju parstavjiem, kuri savas dogmatikas del (teiksim, Chalcedonas koncila neatzisana) var uzskatit Latvijas tradicionalo kristigo konfesiju macibu par keceribam (Armenu Apustuliska Baznica, Koptu Monofizitu Baznica, Etiopiesu Pareizticiga – lasi : monofizitu – Baznica, Asiriesu Austrumu – lasi : nestoriesu – Baznica). Piemeram, ja Latvijas etiopiesu minoritates pastavji savu bernu suta latviesu skola, tad vini visdrizak domas ta : ‘‘Mes savu bernu ta saucamaja ‘kristigaja maciba’ nesutisim. Tur tacu tikai keceribas vien berniem stasta, tur pat neko nemaca ne par sveto keninu Haile Selassie, Judas cilts uzvaroso lauvu un Jezus Kristus dzivo svetbildi…’’ Un ies mazais Mikle vai Girgiss uz etikas stundam. Blakus vinam sedes berni no musulmanju, dievturu, atejistu gimenem. Taja pasa laika – vai varbut cita laika, tas nav svarigi – citi tadi pasi berni sedes cita(s) klase(s) un macisies kristigo ticibas macibu. Macibu gada beigas vini visi sanems liecibu, tikai attiecigaja sadala vieniem bus atzime par etikas kursu, citiem par ticibas macibas kursu. Kur te ir problema ?

    Ka mazais dievturitis apgus savas ticibas credo (‘’nav cita dieva, ka vien Perkons, un E.Brastins ir vina pravietis’’) ? Turpat, kur Mikle (Girgiss) apgus savejo – savas konfesijas svetdienas skola, pec brivas izveles. Vai nekur, ja vecaki to nevelas.

    Autores pamatdomu saprast var : kapec, luk, kristiesiem dod prieksroku par citam religijam ? Nu, te jajauta preti : atvainojiet, bet kada pasaule jus dzivojat ? Redzat, lai ka tas nepatiktu humanisma fundamentalistiem, Latvija ir un paliek kristiga zeme, Maras zeme. Paraugieties, kas slejas pari musu pilsetam un ciematiem – vai mosejas ? Vai hinduistu gopurami ? Vai budistu gompas un vati ? Ne, tie ir kristigo baznicu torni. Paskatieties, cik cilveku iet uz Aglonu katra gada 15. augusta – kur vini iet : uz Meku ? uz Benaresu ? uz Ramavas birzi ? Un vispar, pie kadas civilizacijas pieder latviesi (palasiet Huntingtona gramatu ‘Clash of Civilizations’) ?

    Pec tadas logikas sanak, ka Latvijas valsts dod nepamatotu prieksroku vienai konkretai ticibai ari svetku dienu zina, nosakot par visparejam atputas dienam rietumkristigo konfesiju svetku dienas. Ari te mazakumgrupas varetu iebilst : vai nu ari musejos svetkus, vai vispar atcelt esosos svetkus ! Bet lidz tam pat ultrasekulara Francija nav aizdomajusies. Iedzivotaju vairakums tur ir kristiesi – tatad vinu religiskie svetki noteikti par brivdienam.

    Ista demokratija, lai ka tas nepatiktu daudziem, ir vairakuma vara, kur tiek respektetas ari mazakuma intereses (un nevis mazakuma uzkundzesanas vairakumam). Lidz ar to, ja es butu Mongolijas pilsonis, es neprotestetu, ja mana berna skola (valsts skola) pasniegtu tibetiesu budisma macibu par valsts naudu (ar nosacijumu, ka manam bernam to atlautu neapmeklet). Mongolija un Taizeme ir budistu zemes, Latvija un Paragvaja ir kristigas zemes, Uzbekija un Malaizija ir islama zemes utt. Tas tacu ir tik acimredzami ! Bet te nu mes nonakam pie nakamajiem un galvenajiem maldiem.

    C – VALSTS UN BAZNICAS NOSKIRTIBA

    Agresivie liberali atsaucas uz Satversmes 99.p. otro teikumu : ‘’Baznīca ir atdalīta no valsts’’. Nu, un kur te ir aizliegums finanset kristigo ticibas macibu valsts skolas ? Kur ? Es neredzu.

    Kas ir ‘’baznica’’ parastaja, sekularaja izpratne ? Pareizi, ta ir organizacija. Vai baznicas (un citas religiskas apvienibas) ka organizacijas ir atdalitas no valsts ? Ir. Atskiriba no Islandes, musu Satversme nenosaka valsts baznicu un neliek maksat baznicas nodokli (kaut gan pat tur ir tiesibas no ta atteikties). Atskiriba no Anglijas, pie mums biskapus neiecel un neapstiprina laiciga valdiba. Atskiriba no Zviedrijas lidz 2000. gadam, mums nav valsts likuma par baznicas ieksejo iekartu. Katra baznica sevi parvalda pati un ir pilnigi neatkariga no valsts. Kas vel vajadzigs, lai 99.p. tiktu izpildits ? Nekas. Jo sis pants tacu nesaka : ‘’Valsts ir ateistiska’’ vai ari ‘’Religija ir atdalita no valsts’’, vai ari ''Valsts ir atdalita no Dieva un Vinu ignore''. Tas runa tikai par baznicu. Jutat atskiribu ?

    Starp citu, baznicas atdalisana no valsts ir loti laba lieta. Ta nak par labu ne tik daudz valstij, cik baznicai, jo valsts atsakas no idejas manipulet baznicu, jaukties tas ieksejas lietas. Bet tas tacu nenozime, ka valstij uzreiz jabut sekulari-ateistiskai, bezdievigai, Svetos Rakstus noliedzosai. Kaut kads absurds… Palasiet kaut vai uzmanigi, ko saka Maltas Republikas konstitucijas 2. pants - bet vai tad Malta baznica nav atdalita no valsts ?

    Ja Jus "baznicas un valsts noskirtibu" traktejat tik arkartigi plasi, tad vismaz esiet konsekventi. Ja Jums ir tik loti mila ASV Augstakajai tiesai no 1940. gadiem tik mila "neparkapjamas sienas'' koncepcija, tad, pec Jusu logikas, Jums butu jauztraucas ari par Civillikuma 51. pantu, kas lauj atsevisku konfesiju garidzniekiem laulat ar civiltiesiskam sekam, bet tadas bazas es lidz sim nekur neesmu redzejis.

    Es domaju, ka saja raksta trukst atbildes uz trim loti butiskiem jautajumiem :

    1) KA JAUTAJUMS PAR TICIBAS MACIBU PUBLISKAJAS SKOLAS TIEK RISINATS VACIJA ?

    2) KA TAS TIKA RISINATS LATVIJAS BRIVVALSTS LAIKA, PIRMS PADOMJU OKUPACIJAS ?

    3) KADI SKERSLI SADU VAI LIDZIGU MODELI ATJAUNOT SODIEN ?

    Ceru, ka autore vai kads cits uz siem jautajumiem spes atbildet drosmigi un zinosi, -- un tad lielaka dala parejo jautajumu paliks nevajadzigi.

    P.S. : Nesaprotu, kas domats taja fotografija ? Kapec Jus neielikat, piemeram, kuklukslana degoso krustu – butu skaisti un visi uzreiz saprastu analogiju. Metaties ar ideologiskam klisejam Jus, sekularliberali, protat labi.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    Vilis 23.07.2003 21:44
    Doma par sporta stundu neefektivitāti ir ļoti pareiza. Kāda sportošana var būt, piemēram, 1. stundas laikā 8-ņos no rīta. Ja arī tā ir intensīva, kā skolēns var nosēdēt turpmākās 7 stundas līdz stundu beigām nenomazgājis sviedrus? Vai kāds ir fiksējis to ļoti lielo skolēnu skaitu, kuri stundā nepiedalās visdažādāko iemeslu (no vienkāršas bastošanas līdz meitenēm attaisnojamo nedēļu) dēļ? Obligāta, skolēna interesēm un spējām atbilstošu ārpusstundu treniņu apmeklēšana ir tikai apsveicama.

    Atbildēt
    5278633172_71b63f7fe4
    Komentētājs

    IS 23.07.2003 15:52
    Iespējams, ka izteikšu nepopulāru viedokli, bet, manuprāt, vispārizglītōjošās skolās no mācību priekšmeta sports vai fiziskā audzināšana (sauc kā gribi) vienalga nav nekādas jēgas. Šo priekšmetu vispār vajadzētu izņemt no stundu saraksta. Nu sakiet, ko gan var paspēt pasportot pusstundā? Atbilde vienkārša - neko. Daudz loģiskāk būtu katram bērnam apmeklēt jebkāda veida sporta nodarbības ārpus skolas - vienam tas būtu basketbolds, vienam teniss, citam aerobika. Tas ir interesantāk un, manuprāt, arī lietderīgāk.

    Atbildēt
    Saistītie raksti
    Gailis_bumba_255x203

    Kristīgo vai reliģijas mācību – papildus ētikai! 10 Autors:Laima Geikina

    Parm_izgl_255x203

    Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājums sistēmas vadībai. Pārskats par izglītību Latvijā 2001./2002. gadā 0 Autors: Jānis Eglītis, Ilvija Vule, Līga Krastiņa, Brigita Zepa, Līga Liepiņa, Valentīna Sūniņa, Valda Reķe, Inese Didže, Brigita Tivča, Rita Nīkrence, Andrejs Geske, Andris Grinfelds, Andris Kangro, Juris Zaķis, Mārīte Seile, Rita Kaša, Aleksejs Šņitņikovs, Ilz

    Kausi_255x203

    Kā labāk – ar atzīmi vai bez? 2 Autors:Līga Liepiņa