Raksts

Klikšķu revolūcija


Datums:
09. februāris, 2012


Foto: OrigamiNate

Cīņa tikai sākas — ACTA iesaldēšana nav tas pats, kas tā pilnīga apturēšana. Mēs liksimies mierā tikai tad, kad sasniegts būs galamērķis un nolīgums — apturēts.

Kopš 26. janvāra, kad medijos izskanēja ziņa par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšanu, Latvijas interneta vide ir saausījusies kā vēl nekad agrāk. Apdraudējums, ko varētu radīt ACTA ratificēšana, ir reāls, tāpēc malā sēdēt negrasās neviens. Galu galā, lai iesaistītos un paustu savu viedokli, nav jādara nekas daudz, jo pārmaiņas ir klikšķa attālumā. Kaut arī nereti tiek smīkņāts par iespējām ietekmēt politiskos procesus, neatejot no datora, gadījums ar ACTA ir pierādījis pretējo. Divu nedēļu laikā, mums, ACTA pretiniekiem, ar nekoordinētām, decentralizētām un lielākoties tikai internetā veiktām darbībām, ir izdevies panākt nolīguma iesaldēšanu — ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts trešdien, 8. februārī, paziņoja, ka pagaidām Latvijas parakstīto ACTA nevirzīs ratifikācijai Saeimā. Nākamās dienas rītā Latvijas Radio intervijā viņš gan paskaidroja, ka ACTA virzīšana pagaidām ir iesaldēta, lai tā būtību izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem, bet vismaz pagaidām valdībai nav domas par pilnīgu nolīguma atcelšanu.

Pašdarbnieki

Kaut arī ar lielu interesi sekoju līdzi autortiesību jautājumiem, plānotā ACTA parakstīšana man bija paslīdējusi garām gluži tāpat kā tai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas nestrādā Ekonomikas ministrijā (EM). Vēl janvāra vidū mediji ziņoja, kā aktīvisti, nevalstiskās organizācijas (NVO) un interneta giganti Wikipedia, Google, Mozilla un citi cīnās pret līdzīgu likumprojektu — SOPA, ko bija iecerēts pieņemt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Un tad pēkšņi gluži kā negaidīts un nevēlams uznirstošais logs no nekurienes parādījās ziņa par Latvijas pievienošanos ACTA, kas pēc vairāku pētnieku domām ir vēl bīstamāka par SOPA.

Jārīkojas bija ātri, tāpēc nolēmu mest pie malas politisko neitralitāti un iesaistīties topošajā Pirātu partijā . Puiši, kam ideja par partijas dibināšanu bijusi jau kādu laiku, bija tikpat noraizējušies, tāpēc jau nākamajā dienā mēs pirmo reizi tikāmies. Tikšanās vieta — Rīgas domes klientu apkalpošanas centrs, kur pieteicām protestu pret ACTA — pikets pie Ministru Kabineta paredzēts pirmdien, 13. februārī .

Viss, kas nu novedis līdz ACTA iesaldēšanai, ir blogeru, tviteristu, komentētāju un žurnālistu nopelns.

Jāsaka, protesta pieteikšana arī ir vienīgā lieta, kas notikusi vairāk vai mazāk plānoti. Viss pārējais, kas nu novedis līdz ACTA iesaldēšanai, ir blogeru, tviteristu, komentētāju un žurnālistu nopelns. Jau pāris dienas pēc protesta apraksta ievietošanas Facebook lapā, dalību tajā bija atzīmējuši vairāk nekā 400 cilvēki, ar kuriem bijām rēķinājušies, piketu piesakot, un vēl domājot, ka tas būs ar rezervi. Interneta lietotāju aktivitāte pārsteidza arī mūs — drīz pēc blogu rakstiem parādījās plakātu maketi un idejas saukļiem, tika uzprogrammēta protesta reklāma, ko ievietot mājaslapās. Un vēl pēc pāris dienām viens no populārākajiem YouTube video par ACTA tika ierunāts latviski. Un to visu paveica cilvēki, kas nebija saistīti ne ar Pirātu partiju, ne savstarpēji pazīstami, — viss tika darīts idejas vārdā.
Šobrīd piketu plāno apmeklēt jau 3000 cilvēku, iespējams pirmo reizi pierādot, ka interneta lietotāji ir būtiska sabiedrības daļa, kurai nedrīkst kāpt uz galvas.

Uzzini un rīkojies

Protams, ka decentralizētai kustībai ir arī savi mīnusi — daudz vieglāk izplatās mīti un sazvērestības teorijas. Likumprojekta anotācijā teikts, ka sabiedrības līdzdalība uz šo likumprojektu nav attiecināma . Tas ir varen muļķīgs, ja ne apzināti viltīgs valdības izgājiens — sabiedrību par likumprojekta būtību neinformē, bet pēcāk ministrija mūs kritizē, ka mēs „runājot muļķības”. Ir ļoti svarīgi skaidri zināt, pret ko cīnāmies, lai mūs nevarētu nostatīt nezinīša lomā. Internetā ir plaša informācija par ACTA, taču iztrūkst kvalitatīvu satura filtru, kas ļautu atsijāt graudus no pelavām. Šī iemesla dēļ pirms pāris dienām tika atklāta mājaslapa labojam.lv , kurā apkopota un sašķirota teju visa latviešu valodā esošā informācija par ACTA.

Ar informēšanu vien nebūs līdzēts, — lai panāktu izmaiņas, ir jārīkojas.

No lapas veidošanas sākuma man bija skaidrs, ka ar informēšanu vien nebūs līdzēts, — lai panāktu izmaiņas, ir jārīkojas. Tieši tāpēc otra labojam.lv daļa ir veltīta mūsu iespējām iesaistītie, lai paustu savu viedokli. Kā vēl nekad agrāk šobrīd mums ir pieejami rīki, lai varētu cīnīties par savām interesēm un tiesībām, nenovēršoties no monitora. Aizrakstīt e-pastu, parakstīt petīciju vai piezvanīt parlamentāriešiem ir neticami vienkārši, un, kā nupat pierādījies, ar to pietiek, lai mūs sadzirdētu. Taču cīņa tikai sākas — ACTA iesaldēšana nav tas pats, kas tā pilnīga apturēšana. Mēs liksimies mierā tikai tad, kad sasniegts būs galamērķis un nolīgums — apturēts.


ACTA

labojam.lv

Pavļuta intervija LR

PIPA

SOPA

Stop ACTA


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!