Raksts

KNAB: šis suns tikai rej uz partijām, vai arī kož?


Datums:
23. novembris, 2004


Autori

Arta Snipe


Foto: G. Dieziņš

Pamats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neveiksmēm tiesvedībā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ir kompetence jeb drīzāk tās trūkums – laikā, kad KNAB pieprasīja partijai atmaksāt nelikumīgos ziedojumus valsts budžetā, birojam nebija tiesību piemērot šādu sodu.

Pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir zaudējis jau vairākās tiesas prāvās[1] pret partijām, kurām pieprasīja atmaksāt nelikumīgos ziedojumus, sabiedrība jautā – vai tiešām birojs ir bezspēcīgs vai arī šīs lietas ir pirmie kucēni, kas jāslīcina, bet varbūt vaina meklējama likumos? Šajā rakstā piedāvāju atbildes uz minētajiem jautājumiem, analizējot KNAB neveiksmes cēloņus tiesvedībā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).

Fakti

2003.gada rudenī KNAB atklāja Partiju finansēšanas likuma pārkāpumus vairāku politisko partiju, tajā skaitā arī ZZS, saņemtajos ziedojumos. Birojs atklāja, ka daļa partijas kontā esošo līdzekļu ieskaitīti izmantojot tādu personu vārdus, kuras par veiktajiem ziedojumiem neko nav zinājušas (kopsummā 38 350 lati) vai arī naudu pārskaitījušas kā starpnieki (36 300 lati). Pamatojoties uz partiju finansēšanas likumu[2], KNAB pieņēma lēmumu (izdeva administratīvo aktu), kurā uzdeva ZZS septiņu dienu laikā pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītā kontā 2002.gadā nelikumīgi saņemto naudu un iesniegt KNAB maksājumu apliecinošu dokumentu.[3]

ZZS lēmumu pārsūdzēja, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo KNAB lēmumu atcēla. Pēc KNAB apelācijas sūdzības arī Rīgas Apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu un atzina par spēkā neesošu KNAB sākotnējo lēmumu par nelikumīgo ziedojumu atmaksāšanu. KNAB patlaban vēl apsver iespēju spriedumu pārsūdzēt kasācijas instancē.

Administratīvā apgabaltiesa (līdzīgi pirmās instances tiesai) ir mēģinājusi pieņemt Zālamana cienīgu spriedumu – sprieduma lemjošajā daļā KNAB lēmums ir atzīts par spēkā neesošu. Tomēr pāris rindkopas augstāk tiesa nav aizmirsusi piebilst, ka joprojām ZZS pienākums ir atmaksāt valstij nelikumīgi saņemtos ziedojumus.[4]

KNAB tiesības prasīt ziedojumu atmaksāšanu – toreiz un tagad

Pamats KNAB neveiksmēm tiesvedībā ar ZZS ir kompetence jeb drīzāk tās trūkums. Kad tiek pārsūdzēts kāds lēmums, tiesa vispirms pārbauda, vai iestādei ir tiesības (pilnvarojumu) šādu lēmumu izdot, un tikai tad tā sāk izskatīšanu pēc būtības. Tas ir viens no administratīvo tiesību pamatprincipiem – iestāde drīkst izdod lēmumu tikai pamatojoties uz konkrētām likuma normām, pirmkārt jau tām, kas nosaka iestādes kompetenci un dod iestādei tiesības uzlikt personai kādu pienākumu[5].

KNAB pilnvaras ir noteiktas (un bija noteiktas arī lēmuma pieņemšanas brīdī 2003.gada rudenī) gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) – kontrolējot partiju finansēšanas likuma izpildi, saukt pie administratīvās atbildības vainīgās personas un piemērot sodus.[6]

Lai sodus varētu piemērot, normatīvajos aktos ir jābūt noteiktām gan darbībām, par kurām iestājas atbildība, gan arī soda robežām.[7]

Tāpat kā tagad, arī 2003.gada rudenī Partiju finansēšanas likums aizliedza finansēt partijas anonīmi vai ar trešo personu starpniecību. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodekss paredzēja atbildību par politisko partiju finansēšanas noteikumu neievērošanu, un tieši KNAB bija atbildīgā iestāde, kas varēja piemērot kodeksā norādīto sodu.

Vienīgā atšķirība starp toreiz spēkā esošo Administratīvo pārkāpumu kodeksu un tā pašreizējo redakciju ir sods, kas jāpiemēro partiju finansēšanas noteikumu pārkāpējiem. 2003.gada rudenī APK paredzēja, ka par finansēšanas ierobežojumu neievērošanu politiskajai partijai var piešķirt naudas sodu apmērā no 500 līdz 10 000 latiem[8]. Tādējādi KNAB, uzliekot par pienākumu partijai atmaksāt nelikumīgos ziedojumus valsts budžetā, pārkāpa savu kompetenci un likumu, jo šāda soda piemērošanu likums neparedzēja. Prasīt atmaksāt nelikumīgi saņemtos līdzekļus KNAB drīkst tikai kopš 2004.gada 22.aprīļa, kad stājās spēkā attiecīgi grozījumi APK, kas ļauj piemērot arī nelikumīgo ziedojumu konfiskāciju. Jāņem vērā, ka KNAB drīkst konfiscēt tikai tos nelikumīgos ziedojumus, ko partija saņēmusi kopš APK grozījumu spēkā stāšanās, jo tiesiskās paļāvības princips neļauj personu sodīt par darbībām, par kurām sods netika piemērots laikā, kad šīs darbības veiktas.

Ko KNAB vajadzēja darīt?

Tā kā KNAB funkcijās ir uzraudzīt partiju finansēšanas noteikumus, atklājot nelikumīgos ziedojumus, tas par šo faktu varēja informēt partijas vadītāju un sabiedrību, kā arī aicināt šo summu iemaksāt Finanšu ministrijas norādītajā kontā, kā to paredz Partiju finansēšanas likuma 7.panta 3.daļa. KNAB nevarēja uzlikt par pienākumu šo summu atmaksāt, tomēr tā pilnvarās ietilpa uzlikt partijai naudas sodu par finansēšanas noteikumu neievērošanu. Joprojām palicis neatbildēts jautājums, kāpēc KNAB nepiemēroja vismaz tobrīd likumā paredzēto administratīvo sodu 10 000 latu apmērā.

Vai iespējams secināt, ka ZZS “izspruka sveikā” tikai pateicoties likumdevēja lēnumam un laikus nepieņemtajiem APK grozījumiem? Ne gluži. Rūpīgāk papētot KNAB lēmumu par ziedojumu atmaksāšanu, nākas konstatēt, ka tas pēc savas formas neatbilst Administratīvo aktu procesa noteikumu prasībām. Tātad KNAB lēmums tik un tā būtu apstrīdams, pat ja APK jau agrāk būtu paredzējis nelikumīgo ziedojumu pārskaitīšanu valstij. Piemēram, KNAB savā lēmumā neatsaucas uz tiesību normām, kurās noteiktas biroja pilnvaras uzlikt administratīvo sodu (tās noteiktas gan KNAB likuma 9.pantā, gan APK 214.2 pantā). Tas izskaidrojams tikai ar administratīvā procesa nepilnīgu pārzināšanu – iestādes parasti šādu norādi nepiemirst, jo lēmuma spēkā esamība ir tieši atkarīga no tā, vai to izdevusi iestāde, kam konkrētā lēmuma izdošana ir piekritīga.[9]

Kopš 2004.gada 1.februāra spēkā ir stājies Administratīvā procesa likums, un KNAB ir jāievēro visas tā prasības, pieņemot lēmumus lietās, kur konstatēti partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi. Likums izvirza prasības visiem administratīvajiem aktiem, tajā skaitā arī to formai, kā arī nosaka, ka ir nepieciešams lēmumu un tā lietderību pamatot, kā arī atsaukties uz tiesību normām.[10] Tā kā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu vēlāk, kad iestādes pieņemtais lēmums tiek apstrīdēts, iestāde vairs pamatojumā nevar atsaukties uz citām, bet tikai uz pašā lēmumā minētajām likuma normām,[11] iepriekš pieminētās kļūdas arī turpmāk var būt par iemeslu KNAB lēmumu atcelšanai.

Cik ātri partijām jāatdod nelikumīgie ziedojumi?

Diskusijas tiesas spriedumā un tiesai sniegtajos pušu paskaidrojumos notikušas arī par termiņu, ko KNAB bija devis partijai nelikumīgi saņemto ziedojumu atmaksāšanai. Te svarīgi nodalīt divus termiņus, īpaši kopš izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ļauj konfiscēt nelikumīgi saņemtos ziedojumus.

Pirmais termiņš ir Partiju finansēšanas likuma 7.pantā partijām dotās piecas dienas, kuru laikā partijas var labprātīgi ieskaitīt Finanšu ministrijas kontā ziedojumus, kas ir anonīmi, iemaksāti caur starpniekiem vai citādi neatbilst likuma prasībām. Ja piecu dienu laikā ziedojumi tiek atmaksāti valstij, tad tiek uzskatīts, ka partija finansēšanas likumu nav pārkāpusi, pat ja tās kontā nonākuši it kā nelikumīgi ziedojumi. Šo pašu termiņu varētu attiecināt arī uz gadījumiem, kad KNAB ir konstatējis pārkāpumus saņemtajos ziedojumos – pēc attiecīga paziņojuma partijai vajadzētu dot piecas dienas, kuru laikā iespējams labprātīgi ziedojumu atmaksāt, pirms tiek pieņemts lēmums par administratīvā soda, tai skaitā ziedojumu konfiskācijas, piemērošanu.

Ja partija piecu dienu laikā nelikumīgo ziedojumu nav labprātīgi atmaksājusi, tad jārunā par citiem procesuālajiem termiņiem – administratīvā soda (soda naudas un konfiscēto ziedojumu) samaksas termiņiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas tiek paziņots adresātam. Lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, un iesniegums par lēmuma apstrīdēšanu aptur tā darbību, tai skaitā aptur arī pienākumu nomaksāt tajā uzlikto naudas sodu. Lēmums kļūst neapstrīdams pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās.[12] Ņemot vērā šīs normas, samērīgi ir noteikt soda samaksas termiņu, kas atbilst attiecīgā lēmuma pārsūdzības termiņam – vienam mēnesim, kura laikā sodītajai personai ir iespēja vai nu samaksāt sodu vai arī lēmumu pārsūdzēt, tādējādi apturot tā darbību.

Kas notiks turpmāk?

KNAB šobrīd vēl pastāv iespēja pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas pasludināto spriedumu. Analizējot gan pārsūdzēto lēmumu, gan abu instanču tiesu spriedumus, gribētos vēlēt birojam netērēt spēkus neperspektīvas kasācijas sūdzības sastādīšanai. Tā vietā būtu lietderīgāk apgūt spēkā esošā administratīvā procesa principus, iemācīties pareizi uzrakstīt un noformēt savus lēmumus. KNAB ir dotas visas tiesības piemērot partijām gan naudas sodus, gan konfiscēt nelikumīgos ziedojumus, taču jāņem vērā, ka šīs tiesības un pilnvaras izmantojamas vienīgi saskaņā ar likumu un Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Pretējā gadījumā KNAB atkal paliks kā rejošs suns, kurš savus zobus košanai izmantot neprot.

___________________

[1] Bez plaši zināmajiem zaudējumiem tiesā pret Zaļo un Zemnieku savienību Administratīvā apgabaltiesa šā gada 29.oktobrī izskatīja arī Krievu partijas sūdzību par Ls 630 atmaksāšanu un arī šajā gadījumā atzina KNAB lēmumu par spēkā neesošu.

[2] 7.panta 3.daļu un 13.pantu.

[3] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 24.09.2003. lēmums Nr. 13-1/150.

[4] Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.C30517203, [21] rindkopa.

[5] Likuma atrunas princips, Administratīvā procesa likuma 11.pants.

[6] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 9.panta, 1.daļas 2. apakšpunkts, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214.2 pants.

[7] Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants.

[8] Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.34 pants, 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā.

[9] Administratīvo aktu procesa noteikumu 27. un 72.punkti, Administratīvā procesa likuma 74..panta 1.daļas 2.apakšpunkts.

[10] Administratīvā procesa likuma 67.pants

[11] Administratīvā procesa likuma 150.panta 2.daļa

[12] Administratīvā procesa likuma 70., 79., 80.panti


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!