Loading
Laikaskopos:

Par kreisumu, labumu un vēl šo to 4

Mēslainē ieslaucītās Tautas partijas pārstāvju pasūtītais pētījums par to, cik lielā mērā ļaudis mūsu valstī ir kreisi vai labēji noskaņoti, veido pamatīgu ķīseli, kura pamatā ir terminoloģijas problēma.

Labdien, lasītāji!

Šodien daudzviet presē ziņots par pētījumu, kādu pasūtījuši mēslainē ieslaucītās Tautas partijas kādreizējie pārstāvji, lai secinātu, cik lielā mērā Latvijas ļaudis ir konservatīvi vai liberāli, kreisi vai labēji noskaņoti. Šo darbiņu veicis "konservatīvo ideju institūts" Populares Latvija un medijos ziņots, ka ļoti daudz respondentu piedāvāja atbildes uz jautājumiem, kas nebūt neatbilda viņu pašvērtējumam par to, cik viņi ir kreisi vai labēji. Piemēram, vien 16 procenti Latvijas iedzīvotāju sevi apraksta kā kreisi noskaņotus cilvēkus un 4 procenti uzskata, ka tie ir galēji kreisi noskaņoti, bet viņu atbildes uz jautājumiem apliecināja, ka patiesībā 55 procentiem valsts iedzīvotāju būtu sevi jāuzskata par kreisi noskaņotiem cilvēkiem, turklāt 12 procentiem būtu sevi jāuzskata par galīgi kreisiem cilvēkiem. Līdzīgs rezultāts konstatēts to cilvēku starpā, kuri sevi uzskata par labēji noskaņotiem -- atbildes liecina, ka tikai pieciem procentiem vien būtu patiess pamats tā domāt. Rezultātā veidojas krietns ķīselis: Vienā laikrakstā minēts, ka "Latvijas sabiedrība ir vairāk kreisi konservatīva nekā labēja." Kreisi konservatīva?!

Pētījuma tekstu var atrast SKDS mājaslapā, tur konstatēts, ka liels skaits respondentu ir gatavi teikt urravas par (nosacīti) kreisiem jēdzieniem, piemēram, ka valstij ir lielāka, nevis mazāka atbildība parūpēties par dzīves pabērniem, kuri paši netiek galā. Tas, savukārt, ir liberāls viedoklis, ja ņemam vērā jēdzienu "liberāls" un "konservatīvs" nozīmi. Tradicionāli liberāli cilvēki vairāk uzsver valsts, bet konservatīvi -- privātā sektora lomu. Liberāli cilvēki ir gatavāki pārmaiņām nekā konservatīvi cilvēki u.tml. Šajā kontekstā minētajā pētījumā runa ir par sociālām vērtībām -- konservatīvi cilvēki uzskata, ka tikai laulībā var veidot labu kopdzīvi, liberāli cilvēki tam nepiekrīt. Konservatīvi cilvēki vēlas, lai televīzijā demonstrētu tikai "morālas" filmas. Konservatīvi ļaudis uzsver tikai savas, bet liberāli noskaņoti cilvēki -- arī citu cilvēku un tautu vērtības. Abos gadījumos "konservatīvo" skaits te ir bijis lielāks nekā "liberālo."

Te problēma ir tā, ka politiskajā apritē jēdzieni "liberāls" un "kreiss" ir sinonīmi, tas pats sakāms par jēdzieniem "konservatīvs" un "labējs." Drīzāk pētījumā būtu jākonstatē, ka Latvijas iedzīvotāji dažos jautājumos (valsts loma) ir liberālāki un citos (sabiedriski jautājumi) konservatīvāki. Jo citādi nudien sanāk ķīselis. Piemēram, konstatēts, ka 49 procenti(!) VL!-TB/LNNK atbalstītāju ir vai nu "kreisi" vai "galīgi kreisi," un diez vai ikdienas kontekstā kāds īpaši piekritīs, ka minētā ir liberāli vai kreisi noskaņota partija. Te ir terminoloģijas problēma. Vai visas Latvijas valdošās partijas pēc kārtas sevi ir aprakstījušas ar jēdzienu "konservatīva," vien Latvijas ceļš sevi centās pozicionēt liberālajā nišā, bet "konservatīvās" partijas laika gaitā ir darījušas ļoti daudz kā, kas nebūt nav konservatīvs (piemēram, liberalizēt īpašuma tirgu un tajā nodrošināt daudz lielāku komu privātajam, nevis valsts sektoram -- tas ir uzskatāmi liberāls viedoklis), savukārt LC savu "liberālisma" trūkumu pierādīja tad, kad apvienojās ar izteikti konservatīvo Šlesera biznesa projektu. Būtībā jau šie apzīmējumi no milzīgi lielas nozīmes nav -- visi Latvijas iedzīvotāji vienkārši vēlas labāku dzīvi un dzīvi normālā, sakārtotā un tiesiskā valstī. Tas nav ne labēji, ne kreisi. Citiem vārdiem sakot, no institūta pasūtītā pētījuma nekādas lielas jēgas nav.

Savukārt, ja par galīgi labējiem ļaudīm. Nupat Latvijā ir uzradusies grupa cilvēku, kuri vēlas aizliegt abortus. Tas nu ir galēji "labējs" jēdziens -- būtībā sievietei pateikt, ka viņai nav tiesību spriest pašai par savu ķermeni. Te ir atbalss politikai Amerikā, kur radikāli konservatīvi ļaudis ne vien vēlas aizliegt abortus (tajā skaitā arī tajos gadījumos, kad grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai asinsgrēka rezultātā), bet Arizonas štata gadījumā ir nodrošinājuši likuma pieņemšanu, kurā ir teikts ka cilvēka dzīve sākas nevis brīdī, kad sieviete top grūta, bet divas nedēļas pēc viņas pēdējās mēnešreizes (!!). Tas ir tik idiotisks jēdziens, ka ne velti satīrisks televīzijas raidījums Arizonai piešķīra "stulbākā štata" titulu. Latvijā neviens tik tālu nav gājis, bet doma, ka vajadzētu abortu padarīt par kriminālnoziegumu? Ļoti tālu no tā tas nav. Doma nepieņemama.

Vēl viens izteikti konservatīvs process ir bērnu nesūtīšana skolā, lai viņus apmācītu mājās. Amerikā tas lielākoties saistās ar cilvēkiem, kuru "reliģiskā" pārliecība liek viņiem uzskatīt, ka skolā viņu bērniem tiks mācītas "nepieņemamas" lietas, piemēram, evolūcija. Mazliet pārsteigts biju šorīt vienā no laikrakstiem uzzināt, ka šis process notiek arī Latvijā. Izglītības ministrijas pārstāvis citēts sakām, ka aizliegt nevar, jo likums jau tagad paredz mājas apmācību bērniem no 1. līdz 4. klasei, ja bērna veselība vai psiholoģiskā sagatavotība skolai klibo. Taču tie ir izņēmuma stāvokļi, un nudien nevaru saprast, kā šo procesu pieļauj Amerika vai Latvija. Skola jau nav tikai izglītības iestāde, tur arī notiek dzīvē ļoti būtiskais socializācijas process. Bērns, kurš līdz pilngadībai atrodas tikai un vienīgi ģimenes azotē, neuzzinās, ka ir cilvēki, kuriem viņš nepatīk, kuri vēlas ar viņu strīdēties u.tml. Iznākot "īstajā pasaulē" tas var būt krietni nepatīkams šoks. Piedevām, kā tiek kontrolēts tas, kas šādiem bērniem tiek un netiek mācīts? Laikrakstā bija teikts, ka patlaban mājās apmācīto bērnu skaits mērāms zemos divos ciparos. Ļoti ceru, ka skaitlis nepalielināsies, un tomēr uzskatu, ka process tomēr būtu aizliedzams.

Vēl šodien jādomā par procesu, kuram ar konservatīvismu vai liberālismu nav nekāda sakara, bet krietnu mēru stulbuma tas uzrāda gan. Runa ir par kārtējo kūlas dedzināšanas procesu. Raugi, atkal jau kāds cilvēks šajā kontekstā tapis ievainots, šogad kāda sieviete arī gājusi bojā. Absolūti atbalstu domu, ka par zemi, kurā notikusi kūlas dedzināšana, nav maksājamas Eiropas un valsts subsīdijas. Jā, ir jautājums par to, ka ne vienmēr var zināt, kurš ir uzsācis ugunsgrēku, bet jādomā, ka lielākoties tie tomēr nav gadījuma rakstura huligāni. Kūlas dedzināšana iznīcina ne vien pērno zāli, bet arī visu dzīvo radību, kas tajā dzīvo, un tas nav nekas cits, kā slinkuma lāpīšana to starpā, kuri nevēlas zāli vienkārši nopļaut. Jau šogad Valsts Ugunsdzēsības dienests ir dzēsis teju vai tūkstoti (!!!) kūlas ugunsgrēku. Šī nu reiz ir sērga, no kuras derētu atbrīvoties pavisam.

Jauku visiem atlikušo dienu!

Creative_commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp_author
  • Politika.lv iestājas par kvalitatīvu un iecietīgu diskusiju vidi internetā. Politika.lv aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Politika.lv patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus un liegt rakstu komentēšanas iespēju. Deklarācija par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā
    Tmp_author
    Kārlis Nīlanders

    Vispārībā jau būtu nepieciešams nošķirt, pirmkārt, ekonomisko jautājumu kreisumu/labējumu no sociālo jautājumu kreisuma/labējuma. Jo tas šajā gadījumā rada vēl lielāku neskaidrību. Nevar vienā labējuma maisā likt valsts vēlmi privatizēt valsts monopolus un vēlmi aizliegt, kaut tos pašus abortus.
    Tāpat nosaukumu "liberāls" vai "konservatīvs" lietošana, nevar tikt izņemta no attiecīgās valsts un laika konteksta. Ja kādreiz par liberāļiem varējām saukt tos, kas bija par valsts pilnvaru samazināšanu, dodot cilvēkiem iespēju pašiem sevi aprūpēt, tad kopš Tomasa Hila Grīna, Džona Hobsona un L. T. Hobhausa laikiem, ar liberālismu varam saprast "nosacītu brīvību" Leviatāna valstī, kas parūpēsies (vai vismaz centīsies), lai visiem viss pietiktu un lai nevienam nekad nebūtu grūti. Tas pats ir ar konservatīvismu. Jāskatās ir uz to, kas ir tas, ko konkrētā partija konkrētajā valstī un laikā cenšas konservēt - kāda ir pastāvošā sistēma, ko tie negrib mainīt. Partijas nav vienkārši kreisas vai labējas. Ja Amerikā, pasakot jēdzienu "liberāls" (Demokrāti) vai "konservatīvs" (Republikāņi), mēs varam vairāk vai mazāk saprast kādas vērtības partija pārstāv, tad citur ar to jau ir daudz lielākas grūtības. Un vispār jau arī Amerikā šis nošķīrums vairs nav tik skaidrs, jo abas partijas atbalsta milzīgu federālo valdību, masīvus bruņotos spēkus un tiesības iejaukties jebkurā valstī, u.c. lietas.
    Tāpat mums jāņem vērā īpatnējā situācija ar sevis un citu pozicionējumu labējā/kreisā dimensijā, kas ir izveidojies postpadomju telpā. Bet tas jau atkal ir vesels raksts.

    Atbildēt
    Puuks_ziema_2012.
    Vilnis Gricaičuks-Puriņš

    Mūsdienu skats uz labējiem, kreisajiem un nelielo daļu - pārējiem:

    LABĒJIE (KONSERVATĪVIE)

    Vērtības:
    Demokrātija; tiesiskums; cilvēktiesības; labi pārvaldīta valsts; cilvēku cieņa; anti-diskriminācija un tolerance; brīvā tirgus ekonomika ar sociālās drošības tīklu; sekulārisms; pilsonība, nevis etniskums kā piederības valstij kritērijs; liels uzsvars uz uzņēmējdarbības veicināšanu kā prioritāti; atbalsts konkurences brīvībai; zemi nodokļi; atbalsts slāņveida sabiedrībai.

    KREISIE (SOCIĀLDEMOKRĀTISKIE)

    Vērtības:
    Demokrātija; tiesiskums; cilvēktiesības; labi pārvaldīta valsts; cilvēku cieņa; anti-diskriminācija un tolerance; brīvā tirgus ekonomika ar sociālās drošības tīklu; sekulārisms; pilsonība, nevis etniskums kā piederības valstij kritērijs; liels uzsvars uz sociālā drošibas tīkla maksimalizēšanu; darba ņēmēju un sociāli maznodrošināto aizsardzība kā prioritate; sabiedrības noslāņošanās mazināšana.

    CITI

    KOMUNISTI

    Uzsvari:
    Pretenzijas pret brīvo tirgus ekonomiku; plānveida ekonomika kā prioritate; stingras varas vertikāles nodrošināšana kā valsts pārvaldes proncips.

    FAR RIGHT

    Uzzsvari:
    Pretenzijas pret daļu no cilvēktiesībām, toleranci un līdztiesību, kā arī cilvēka cieņu kā vērtību.

    LIBERTĀRIEŠI

    Uzsvari:
    Pretenzijas pret pašu valsti kā sistēmu; pretenzijas pret valsti kā sociālās aizsardzības funkciju pildītaju; valsts kā administrators sabiedrības pašorganizācijā.

    Tāds apmēram ir mūsdienu rietu civilizācijas samērs. Kurā, protams ne īpaši iekļaujas vecā skatījuma uz ideolģijām valstis, starp kurām skatāma Latvija.

    Latvijā viss ir putrā. Un tas tāpēc, ka praktiski nav partiju. Jo nav politisku organizāciju, kuras pauž kādu noteiktu sabiedrības virzības skatu, stratēģiju, ideoloģiskā griezumā. Tas tiek aizstāts ar lozungu veidā paustiem saukļiem, kuriem nav nekāda plānojuma piepildīties.

    Visas partijas ir veidotas kā oligarhijas,- šauras privātu interešu grupas ar tieksmi valsts pārvaldi izmantot savās interesēs (kā labi raksturoja savu attieksmi partijas Visu Latvijai, kāds no aktīvistiem - varas iespēja tā ir iespēja baudīt savu saniegumu auglus) ar lielāku skaitu "statistu" izskatam.

    Būtībā Latvijā šobrīd nav partiju tās rietu klasiskajā izpratnē. Līdzīgi, kā nebija arī kliķes laikos pirms WW2.
    Tagad ir jaunie kliķes laiki, kad valsts pārvaldi savās rokās, veidojot savu sistēmu uzturošu tiesiko bāzi, tur kliķes. Šauras, šauru, privātu interšu grupas (oligarhijas) ar tendenci uz sabiedrības kopvērtību vērtību piesavināšanos. Būtībā,- kriminālas bandas.

    Atbildēt
    Puuks_ziema_2012.
    Vilnis Gricaičuks-Puriņš

    P.S. Risinājums situācijas maiņai(skice):

    Pilsoņu politiskās kooperācijas veidošana. Kooperācijas, kuras pamatā ir pilsoniskās līdzdalības demokrātiskajā procesā brīvība; demokrātiskās iniciatīvas brīvība; biedru balsojums (tiešā demokrātija) kā kooperācijas pārvaldnieks; kompakta, labi organizēta organizācijas administrācija, kura organizācijā nepieņem politiskus(organizācijas virzību noteicošus) lēmumus.

    Svarīgākās tiesiskās izmaiņas:

    Partijas kā Satversmes 2. panta darbības nodrošinātājas noteiksme. Aizliegums partiju veidot kā šauru interešu grupu veidojumu ar "kastinga" mehānismu biedru klātbūtnei un demokrātisko centrālismu kā pamatu partijas pārvaldē.

    Uzsvars uz Latvijas tautu kā multikulturālu un multietnisku kopumu, kuras "nosaukums" ir - latvieši. Un latviešu literāro valodu kā kopējo visu etnisko latviešu vienību kopējo saziņas līdzekli un noteicošo instrumentu valsts un sabiedrības komunikācijā. Etniskās valodas un to atvasinājumus skatīt kā latviešu kultūras bagātību, kura nodrošina lietu skatījumu daudzveidību. Noteikt absolūtu etnisko valodu līdztiesību.

    Likums par PSRS/KF koloniālo minoritāti Latvijā. Ar vienkāršiem kritērijiem, kas pašiem šīs grupas piederīgajiem ļaus īsā laika posmā izšķirties par labu kādam no trīs variantiem: bezpilsoņa statusam; pilsoņa statusam; repatrianta statusam (nepilsoņa status, kā daļējas pavalstniecības veidojums, likvidējams)
    Kritēriju: Attieksme pret valsts valodu; attieksme pret valsts likumiem; attieksme pret valsts kultūrvēsturiskajām pamatvērtībām.

    Pilsoniskās lojalitātes likums.
    Ar līdzīgiem, vienkāršiem kritērijiem, kuri nepieļauj nievīgu, necienīgu pilsoņu attieksmi pret valsts valodu to ignorējot, cenšoties kā valsts valodu ieviest kādu no latviešu etniskajām valodām, cenšoties savam etnosam, veidot privileģētu statusu.
    Nepieļauj sevis publisku pozicionēšanu ar Latvijas valstij un tautai naidīgām valstu ideoloģijām un varām. Kā piemēram 3. reihs, Krievijas impērija, Svētā Romas impērija.
    Nepieļaut pilsonības saglabāšanu tiem, kuri regulāri ignorē tiesiskos uzstādījumus, kriminālos, civīl, administratīvos.

    Puuks_ziema_2012.
    Vilnis Gricaičuks-Puriņš

    P.P.S. Apkopojot, jāsaka, ka tauta nav izdarījusi noteiktu, ar darbibu apstiprinātu izvēli, ne krieso(sociāldemokrātu) virzienā, ne labējo (konservātoru) virzienā.

    Es domāju, ka veidojot koperāciju pašā politiskajā organizācijās, vai arī organizācijās, sākotnēji ir pašsaprotami gan labējie, gan kreisie iekšējie veidojumi.

    Būtībā esam vēl tikai partiju, kā pilsoņu kopuma suverenās valsts varas instrumenta pirmsākumos.
    Attīstot pilsonisko kooperāciju līdz pilsoniskās demokrātijas kā pārvaldes sistēmas noteicējas līmenim, tad arī izveidosies skaidri vērstas labējās un kreisās partijas, kuras jautri urdīs, komunisti, libertārieši un citi alternatīvo sabiedrības attīstības skatu politiskie veidojumi.

    Bet pašlaik mēs esam pie tukšas siles, kurā iekrītot kādai kripatai no sabiedrības nodokļiem, tos žigli vien "privatizē" kliķes, ceļot šķībus tiltus par lieliskām cenām, novecojušas gaismas pilis par mūsdienīgām cenām, iepŗēkot privātbiznesus ar miljardu lielu parādu, starpību, protams novirzot privātām kliķu pārvaldnieku un nedaudz arī atbalstītāju no partiju biedru sastāva vajadzībām un interesēm.

    Citi autora darbi
    Streips_165x152

    Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

    Streips_165x152

    Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

    Streips_165x152

    Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips