Raksts

Programma 2010: Zaļo un zemnieku savienība


Datums:
14. jūnijs, 2011


Autori

Providus


Eksperti vērtē Par labu Latviju programmu pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Izglītība

Sola „pilnvērtīgi īstenojot finansēšanas principu „nauda seko skolēnam”, panākt pedagogu darba samaksas pieaugumu”. Kā jau esmu norādījusi rakstā, principa „nauda seko skolēnam” pilnvērtīga īstenošana ir iespējama, tikai ļaujot vecākiem pašiem izlemt, kurai skolai tiks valsts finansējums viņu bērna izglītībai. Tieši šo risinājumu ZZS ministre Tatjana Koķe līdz šim nav atbalstījusi. Savukārt sakars starp „nauda seko skolēnam” un skolotāju algām ir visai nosacīts. Ja atceļ dažus birokrātiskus ierobežojumus un samazina skolotāju skaitu atbilstoši mazākam skolēnu skaitam, algas var pacelt jau tagad. Savukārt solījums skolu ēku labākai izmantošanai veidot daudzfunkcionālas izglītības iestādes ir atbalstāma ideja.

Attiecībā uz augstāko izglītību ZZS sola „nodrošināt kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu augstāko izglītību atbilstoši valsts un tās reģionu vajadzībām.” Reģionu pieminēšana šajā kontekstā dara uzmanīgu, jo izskatās pēc dažu reģionālo augstskolu interešu lobēšanas augstākās izglītības reformas priekšā. Ņemot vērā uz Eiropas zinātnes lielvalstu fona salīdzinoši zemo finansiālo un akadēmisko kapacitāti, nav īpaši tālredzīgi pieskaņot augstāko izglītību reģioniem. Svarīgāk ir panākt resursu koncentrāciju 1-2 zinātnes universitātēs, reģionos atstājot tikai dažas augstākās izglītības programmas.

Iespējams, ņemot vērā ideoloģisko pieprasījumu, ko savulaik pauda Latvijas Avīze, ZZS sola „kā patstāvīgu mācību priekšmetu visās skolās ieviest „Latvijas vēsturi”. Kā jau pieminēts agrāk, Latvijas vēstures mācīšana atrauti no pasaules vēstures ir drīzāk ideoloģiska prasība, kas neko daudz nemaina saturā, bet traucē apgūt likumsakarības starp Latvijas un pasaules vēsturi. Šim solījumam, tāpat kā solījumiem attiecībā uz patriotisku izglītību, ir izteikti retorisks raksturs.

Integrācija

Apvienība gluži tāpat kā savā darbībā līdz šim arī priekšvēlēšanu programmā sabiedrības integrācijas jautājumam nav pievērsusi nekādu uzmanību. Vien, līdzīgi kā citas partijas, apņēmusies „nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās”. Tā kā nav skaidrs, ar kādiem līdzekļiem tas tiks panākts, solījums vairāk izskatās pēc obligāta ieraksta programmā, ko no partijas gaida tās vēlētājs.

Korupcija

Programmā korupcijas tēma ir ignorēta. Iespējams, ZZS programmas autori padomājuši par sava premjera kandidāta tēlu un sapratuši, ka K vārdu labāk mutē neņemt.

Cilvēktiesības

Savienības programmas 4000 zīmēs vienīgā deklaratīvā frāze, ko varētu pietuvināt cilvēktiesību tematam ir: “Veicināt sociāli neaizsargāto grupu iekļaušanos sabiedrībā.” Paredzu, ka tikai ZZS spēkos ir konkretizēt šīs neaizsargātās grupas. Savienībai, kura ilgstoši vadījusi Labklājības ministriju, gan vajadzētu būt konkrētākai savos solījumos un uzstādījumos. Jāatgādina, ka savulaik toreizējā ZZS labklājības ministre Dagnija Staķe neuzņēmās morālu atbildību par 2007. gada 23. februārī notikušo uzgunsgrēku sociālās aprūpes centrā Reģi, kur gāja bojā 26 cilvēki.

Enerģētika

1)Energoefektivitāte

ZZS savos enerģētikas politikas uzstādījumos neuzstāda ar energoefektivitāti saistītus mērķus un vairāk uzsver nepieciešamību plašāk izmantot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

2)Atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana enerģijas ražošanā

Apņemties saražot 59% siltumenerģijas no AER ir drosmīgi, ņemot vērā, ka patlaban koģenerācijā ap 95% kurināmā ir dabas gāze un arī katlumājās, kas speciāli ražo siltumu, dabas gāzes īpatsvars pārsniedz pusi no visa kurināmā. Centralizēti saražoto siltumenerģiju visvairāk patērē mājsaimniecību un pakalpojumu un būvniecības sektori, līdz ar to jāskatās kā ne tik vien mainīt dažādu kurināmā veidu īpatsvaru siltuma ražošanā, bet arī kā mazināt patēriņu. Viens no veidiem ir celt siltuma pārvades un ēku energoefektivitāti. Valsts dāvinājumu solīšana par AER plašāku izmantošanu siltumenerģijas ražošanā ir pārspīlēta, jo motivēt iespējams arī ar saprātīgu atbalsta mehānismu un pārdomātas nodokļu politikas palīdzību. PVN samazināšana AER varētu atstāt iespaidu uz enerģijas ražošanu no AER atkarībā no konkrētā resursa. Savukārt biodegvielas arvien plašāka izmantošana ir loģiska un saskan ar transporta enerģētikas virzību ES.

3)Enerģijas ražošanas jaudu pietiekamība

Nepiedāvājot citas alternatīvas lielu jaudu nodrošināšanai, ZZS rosina par kodolenerģiju runāt noliedzošā formā. Izslēgt no enerģijas ražošanas risinājumiem kodolenerģētiku ir saprotami no ZZS pirmā “z” perspektīvas, tomēr šāda kategoriska nostāja izslēdz no diskusijas tādu enerģijas ieguves avotu, ko par pieņemamu atzinušas pat tik vides apzinīgas valstis, kā Somija un Zviedrija, turklāt pēdējās parlaments šogad atcēla kādreiz plānoto nodomu atteikties no kodolenerģijas.

4)Enerģētikas sasaiste ar nacionālās drošības jautājumiem

ZZS programmā nepievērš uzmanību enerģētikas jautājumu nozīmībai nacionālās drošības kontekstā un nerunā, piemēram, par fosilo energoresursu piegādes avotu dažādošanu.

5)Enerģijas tirgus attīstība

ZZS ir viena no retajām partijām, kas piemin regulatora lomu enerģētikā, norādot tā iespējamo ietekmi uz iespēju turēt zemas cenas patērētājiem. Ja likumdošanas ceļā būtu sakārtoti cenu veidošanās mehānismi atbalstāmajiem AER un arī fosilā kurināmā cenu veidošanās būtu caurspīdīga un prognozējama, tad nepieciešamība regulatoram iejaukties enerģijas tirgū būtu minimāla.

ZZS piemin transporta dzīvescikla svarīgumu izmešu samazināšanā, it īpaši urbānajā vidē. Dažādu atvieglojumu un labvēlīgu lietošanas nosacījumu piemērošana videi draudzīgam transportam pilsētās tiek īstenota daudzās pilsētās Skandināvijā un Rietumeiropā un būtu apsveicami, ja šādas ieceres tiktu īstenotas arī Latvijā.

Valsts pārvalde

ZZS mērķi publiskās pārvaldes jomā priekšvēlēšanu programma ir lakoniski — „samazināt valsts birokrātiju”. Tā vien šķiet, ka šis ieraksts programmā ir sava veida nodeva vēlētājam, jo kura gan partija nav gatava cīnīties pret birokrātiju?

Ekonomika

ZZS programmas vērtēšana nav iespējama, jo CVK mājas lapā atrodamā 4000 zīmju programma satur triviālus saukļus, nevis konkrētus piedāvājumus. Piemēram, nodaļā „Tautsaimniecība” tiek solīts „samazināt valsts birokrātiju”.

Ārpolitika

Sola „izmantot visas ES pieļautās iespējas vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzībai un Latvijas zemes, dabas resursu saglabāšanai Latvijas pilsoņu īpašumā.” Tāpat ZZS izvirza sev uzdevumu ES līmenī panākt godīgu konkurenci un līdztiesīgu tiešo maksājumu sistēmu Latvijas zemniekiem.

Drošībā un ārlietās ZZS plāno ciešāk integrēties starptautiskajās organizācijās, tikai netiek minēts, kādās un kā. Viens no zīmīgiem solījumiem: „Tuvākajā laikā izvest Latvijas karavīrus no Afganistānas.” Nav īsti skaidrs, ko nozīmē „tuvākajā laikā”. Protams, īsajā programmā grūti uzrakstīt tāda lēmuma pamatojumu un detaļas, tomēr tas izskatās pēc neapdomāta populistiska saukļa, kura īstenošanas sekas Latvijas ilgtermiņa drošībai nav nopietni izsvērtas.

Tieslietas

Atsevišķas tieslietu sadaļas programmā nav. Tāpat nav īpaši akcentēti jautājumi tieslietu jomā, kuros ZZS būtu piedāvājusi savus risinājumus.

Iekšlietas

Bīstami lakoniski šis politiskais spēks ir definējis savu izpratni par drošības lietām, nosakot, ka vienīgais darāmais fokusējas policijas un zemessardzes sadarbībā, lai uzturētu sabiedrisko kārtību. Acīmredzot pārējais nav uzmanības vērts.

Vide

ZZS mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Taču programma pamatā koncentrējas uz materiālo labklājību. Laikam krīzes iespaidā un sekojot socioloģisko aptauju rezultātiem par to, kas cilvēkiem aktuāls, šoreiz ZZS programmā ir ļoti maz par vides lietām. Tikai trīs punkti: pirmkārt, Latvija — zaļākā valsts pasaulē; otrkārt, Latvija — brīva no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas; treškārt, apvienība sola atbalstīt atjaunojamo enerģiju (ar nodokļu atlaidēm) un videi draudzīgu transportu.

Imigrācija un emigrācija

ZZS mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Taču programma pamatā koncentrējas uz materiālo labklājību. Laikam krīzes iespaidā un sekojot socioloģisko aptauju rezultātiem par to, kas cilvēkiem aktuāls, šoreiz ZZS programmā ir ļoti maz par vides lietām. Tikai trīs punkti: pirmkārt, Latvija — zaļākā valsts pasaulē; otrkārt, Latvija — brīva no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas; treškārt, apvienība sola atbalstīt atjaunojamo enerģiju (ar nodokļu atlaidēm) un videi draudzīgu transportu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!