Autors: Iveta KažokaDiemžēl ne vienmēr līdzdalības blogā aprakstītie gadījumi būs līdzdalības veiksmes stāsti un idejas jaunām līdzdalības formām. Dažkārt vissliktāko attieksmi var sagaidīt tieši no tām iestādēm, kurām būtu jābūt labas pārvaldības flagmaņiem.
Lūk, hronoloģisks bēdu stāsts par Tiesībsarga biroju un dažu NVO mēģinājumu palīdzēt šim birojam izstrādāt kvalitatīvāku darbības stratēģiju.
1) 2011.gada aprīļa beigas/maija sākums. Tiesībsarga birojs paziņo, ka ir izstrādāta Tiesībsarga stratēģija 2011.-2013.gadam. Tas ir labs sākums. Nedaudz dīvaini gan, ka birojs neiesaistīja pilsonisko sabiedrību šīs stratēģijas tapšanā, bet tā nav liela nelaime, jo paziņojumam ir pievienots aicinājums NVO pārstāvjiem iesniegt savus priekšlikumus stratēģijas uzlabošanai.
2) 2011.gada maija vidus. Dažas organizācijas aizsūta savus priekšlikumus. Viena no šīm organizācijām ir Sabiedriskās politikas centrs Providus. Priekšlikumi skar gan stratēģijas “idejisko” daļu, gan konkrētas sadaļas. Sīkāk priekšlikumus var apskatīt, klikšķinot uz zemāk redzamo bildi.
3) 2011.gada 20.maijs. Tiesībsargs organizē sabiedrisko apspriešanu par savu stratēģiju. Apspriedes norisē ir daudz problēmu (par tām sīkāk – šeit), bet pilsoniskās sabiedrības iesaistes kontekstā svarīgi ir tas, ka biroja darbinieki stāsta, kurus priekšlikumus ņems vērā un kurus nē. Klātesošajiem tiek apsolīts, ka stratēģija tiks pilnveidota. Arī Tiesībsarga birojs savā paziņojumā to vēlreiz apliecina.
4)2011.gada maija beigas. Ņemot vērā to, ka stratēģijas projektā īpaši kvalitātes ziņā problemātiska ir sadaļa par labu pārvaldību, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS piedāvā Tiesībsargam noorganizēt diskusiju ar Latvijas labākajiem labas pārvaldības speciālistiem. Tiesībsargs piekrīt, diskusijas laiks tiek īpaši pieskaņots viņa darba grafikam, darba kārtība (ar Tiesībsarga uzrunu) tiek saskaņota.
5)2011.gada maijs/jūnijs. 31.maijs. Diskusijas norises diena – ieradušies pārstāvji no Providus, Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Tieslietu ministrijas, Administratīvās tiesas, Saeimas, Vides un reģionālo lietu ministrijas, Latvijas Pilsoniskās alianses, Meierovica biedrības. Tiesībsargs … neierodas. Nekāda iepriekšēja brīdinājuma nav bijis. Uz diskusiju ieradies viens jau pusgadu atvaļinājumā esošs Tiesībsarga biroja darbinieks, kurš neko nezina par stratēģiju.
Lai gan klātesošie bija rēķinājušies ar Tiesībsarga klātbūtni, izvēršas vērtīga diskusija par lielākajām nepilnībām labas pārvaldības jomā Latvijā. Diskusijas apkopojums 22.jūnijā tiek aizsūtīts Tiesībsargam (klikšķināt uz bildi). Tam ir pievienots lūgums tomēr izrunāt stratēģijas labas pārvaldības sadaļu klātienē.
6) 2011.gada vasara/rudens. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar likumu iestādēm uz iesniegumiem jāreaģē mēneša laikā, nekādas reakcijas ne uz priekšlikumiem, ne lūgumu tikties par stratēģiju no Tiesībsarga biroja nav.
7) 2011.gada novembris. Vēloties noskaidrot, kā tieši pēc sabiedriskās apspriešanas ir mainīta Tiesībsarga stratēģija 2011.-2013.gadam, ielūkojos biroja mājas lapā. Tajā sagaidīja pārsteigums: proti, izskatījās, ka stratēģija pēc tās sākotnējās izsludināšanas vispār nav tikusi mainīta.
8) 2011.gada 10.novembris. Tādēļ 10.novembrī Providus aizsūtīja vēstuli Tiesībsargam, atgādinot, ka joprojām gaida datumus diskusijai par labu pārvaldību, kā arī lūdzot atsūtīt mainīto biroja stratēģiju, ja tāda ir tapusi.
9) 2011.gada novembra beigas. Lūk, kāda atbilde tiek saņemt no Tiesībsarga.
Kādi ir secinājumi laika posmā no stratēģijas izstrādāšanas līdz šodienai?
1) NVO darbs un dalība sabiedriskajā apspriešanā ir bijusi totāli bezjēdzīga, jo, neraugoties uz konkrētiem solījumiem vairāku NVO vairākus priekšlikumus iestrādāt stratēģijā, darbs pie stratēģijas uzlabošanas acīmredzot tā arī nenotika. Stratēģija ir gluži tāda pati, kā tā bija sākotnēji. Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijas vēsturē, kad sabiedriskā apspriešana un lūgums pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesniegt priekšlikumus ir tikai ķeksītim.
2) Iestāde, kas ir atbildīga par labas pārvaldības nodrošināšanu, var atļauties pati neievērot labas pārvaldības principus. Te pat nav runa par elementārām pieklājības normām – proti, savlaicīgu brīdinājumu gadījumā, ja nesanāk ierasties iepriekš saskaņotā pasākumā, bet arī likumu. Vairāk nekā 5 mēnešu aizkavēšanās, atbildot uz vēstuli, ir grūti likumiski pamatojama. Turklāt pēc atgādinājuma saņemto vēstuli ir grūti nosaukt par atbildi pēc būtības. Ja aicinājums ir piedalīties diskusijā, tad arī atbildē būtu jābūt kaut vārdam par to, vai Tiesībsargs piedalīsies vai nepiedalīsies diskusijā. Turklāt pievērsiet uzmanību atbildes otrajai rindkopai … vai tikai man rodas iespaids, ka to var pārfrāzēt kā “kas jūs tādi, lai mums kristu uz nerviem”?
Lūk, diemžēl tāds stāsts. Kādi ir ieteikumi – kā rīkoties tālāk?