REPLIKA: Kam ir vajadzīgs sports?* 32
100 000 latu Štrombergam ir diezgan laba cena par pāris dienu latviešu sirdsmieru un apziņu, ka tomēr šajā valstī nav nemaz tik slikti.
Kamēr liela daļa Latvijas iedzīvotāju jūsmoja par Latvijas sportistu olimpiskajām medaļām, es vairākas dienas mēģināju saprast, kas tieši tik ļoti izcils un satriecošs ir šo cilvēku paveiktajā un kādēļ šī viņu performance vispār ir vajadzīga. Respektīvi — kam ir vajadzīgs sports? Sporta pārstāvjiem un viņu aizstāvjiem ir daudz jājamzirdziņu šīs tēmas apspēlēšanai.
Pirmais un visspēcīgākais — Latvijas tēla nešana pasaulē!
Nu jā, protams, ja ne ar ko citu nevar īsti to pozitīvo tēlu radīt, tad vismaz sportistus nosūtīsim pazīmēties. Es tikai nesaprotu, kā vārdā šis Latvijas tēls ir nesams pasaulē? Es esmu pārliecināts, ka Okeānijas valstīm un Brazīlijai (un nemaz nerunājot par ASV un Āfriku) neinteresē ziemeļi — zeltu un dimantus mums iesmērēt nevar un arī Mersedesu no mums nopirkt nevar. NVS valstis mūs nekad neaizmirsīs, savukārt Rietumeiropā Latvija visiem ir ļoti labi zināma un tās tēlu glābt ne ar kādām medaļām neizdosies. Katrā ziņā es gribētu pajautāt katram lasītājam — kādu labumu Tev sniedz šāda Latvijas atpazīstamība pasaulē (iedomājieties tagad čīliešus, kas zina, ka kaut kur ziemeļos divi džeki spēlē volejbolu)?
Otrais — arī spēcīgs, un, ja par pirmo parādās šaubas, tad šis momentā tās izkliedē — veselīga dzīvesveida propagandēšana!
Šeit gribētos atklāti un godīgi pateikt, ka profesionālajam sportam nav nekā kopīga ar veselīgu dzīvesveidu. Veselīgs dzīvesveids ir mierīga, pārdomāta dzīve godīgā, sociāli nodrošinātā valstī ar veselīgu uzturu un ikdienišķu mērenu vingrošanu nevis „uztura bagātinātāju” rīšana un kaulu laušana. Un šeit noteikti pie horizonta var parādīties jaunās māmiņas, kas kliegs: „Bet labāk, lai ar sportu nodarbojas, nevis kļūst par narkomānu!!!” Nē, labāk aizvediet savu dēlu vai meitu uz bibliotēku un jau priekšlaicīgi izmetiet ārā televizoru.
Trešais ir kā glābiņš — attīsta patriotismu!!!
Patriotisms ir mīlestība pret savu valsti. Patriotisms pēc sajūtas ir tad, kad, redzot, ka valstī kaut kas notiek nepareizi, mēģini kaut ko mainīt, un, ja nekas neizdodas, tad ap sirdi kļūst skumji. Nu kaut kā tā. Savukārt uzvara sacensībās sniedz primitīvu pārākuma sajūtu. Jā, jā, pārākumu pār vāciešiem, poļiem, lietuviešiem vai (it īpaši) amerikāņiem (iedomājieties — pāris amerikāņu nepilngadīgo tvītotāju ar pāris vārdiem aizskar vairākus simtus pieaugušu latviešu un še — parādījām viņiem!).
Starp citu, runājot par patriotismu, — vai esat pamanījuši, ka sports ir vienīgais darbības veids, kurā uzvarētāju godina ar himnu un karogu? Šādu pagodinājumu nekad nesaņems neviens izcils rakstnieks, mūziķis, ārsts, skolotājs vai inženieris! Vai zināt, kas ir Rūdolfs Ūdris vai Konstantīns Počs? Savukārt Šmēdiņu un Pļaviņu, kas spārda bumbu, zina šobrīd teju katrs televizora un datora īpašnieks Latvijā. Turklāt arī viņu treneri, masieri, pirtnieki un nagu griezēji šobrīd latviešu zemapziņā ir daudz godājamāki par tiem pašiem slavenajiem iepriekšminētajiem izgudrotājiem.
Un šeit rodas izmisuma kliedziens — ak, Dievs, par ko mums tas viss?
Atbildi var meklēt vēsturē. Ir maz cilvēku, kas zina, ka pirmo reizi cilvēkus par fanātiķiem (faniem) pirms aptuveni 80 gadiem ir nosaucis neviens cits kā Ādolfs Hitlers. Viņam pašam sports nekad nebija paticis, viņš to uzskatīja par dīkdieņu nodarbi. Tomēr vienreiz Hermanim Gēringam bija izdevies viņu aizvilināt uz stadionu. Hitlers bija iesēdies godājamo viesu ložā un sastinga — viņam priekšā pa zaļu zāli skraidīja 20 pieauguši vīrieši apenēs un maikās un centās pēc iespējas spēcīgāk spert melnu ādas bumbu, bet tūkstošu pūlis pie katra sitiena kliedza arvien skaļāk un skaļāk, līdz beidzot, kad bumba bija ietriekta vārtos, vienkārši uzsprāga ovācijās. Pēc kāda laika stadiona skaļruņi ziņoja, ka spēli klātienē vēro pats Ādolfs Hitlers, — tad aplausi bija šķidrāki un kliedzieni savaldīgāki. Viņš nosēdēja vēl kādas piecas minūtes, skatoties tikai uz tribīnēm, tad piecēlās, paspieda Hermanim roku un teica: „Baro šitos džekus, maksā viņiem jebkādu naudu, ja viņi ar savu skriešanu var panākt tādu efektu!”
100 000 latu Štrombergam un olimpiskās delegācijas izdevumi ir diezgan laba cena par pāris dienu latviešu sirdsmieru un apziņu, ka tomēr šajā valstī nav nemaz tik slikti, pie tam — ka šie līdzekļi tāpat ir nodokļu maksātāju nopelnīti. Un es esmu pārliecināts, ka Latvijā šobrīd atradīsies kādi 100 000 cilvēku, kas tāpat būtu gatavi ziedot pa laķikam par šo orgasmu, kas ļāva kaut uz pāris dienām aizmirst visas bēdas.
Bet man rodas divi jautājumi:
1. Cik pasaules mērogā atpazīstamu mūziķu un mākslinieku ir Zviedrijā un cik — Latvijā?
2. Un kāda ir atšķirība starp Stokholmas Kartorps ģimnāziju un atrašanās un izmēru ziņā izteikti līdzīgu Iļģuciema vidusskolu?
Kartorps ģimnāzija Stokholmā ir tikai viena no daudzajām Zviedrijas vidusskolām, kura ir aprīkota ar brīvi pieejamajām multimediju telpām. Būtībā viņiem ir mēģinājumu zāle, instrumenti un apskaņošanas tehnika (mikrofoni, pultis u.t.t.)
Es domāju, ka par 100 stabiem ar studentu vai pusprofesionālās sērijas instrumentiem, kā arī ar visu nepieciešamo skaņas tehniku (arī ierakstīšanai) varētu aprīkot, teiksim, vismaz piekto daļu Rīgas skolu.
__________________________________
Replika ar autora piekrišanu pārpublicēta no Facebook.
Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!
Komentāri (32) secība: augoša / dilstoša
Pilnigi pretīgi bija lasīt. Kā autors ar dzelžainu loģiku mēģina sevi piespiest čīkstēt. Pa laikam izmetot, ka tik slikti nemaz nav, bet tomēr čīkst, čīkst un čīkst.
AtbildētJa ar maksātu miljonu, esmu 100% pārliecināts, ka šī raksta autors nedabūtu vismaz bronzu nevienā no vasaras un ziemas olimpisko spēļu sporta veidiem. Jo par uzvaru ir jācīnās! Čīkstēšana nelīdzēs..
Man ir prieks par visiem, kas sporto un cenšās sasniegt rezultātus vai vismaz labi pavada laiku to darot. Nevis met ārā TV un iet pēc tam pakaļ.
Cik labi, ka komentāri tik lasāmi ;) Citādi - zemē nomests laiks. I vēl dārgais Antūņs taisnojās kā pusaugu skolas puika, tipa "a man čuriki tur tajā brīdī bija" "a te jūs nepareizi sapratāt" ... Gļēvi!
AtbildētEs domaaju ,ka kaadu buutisku probleemu autors .Proti,shie pasaakumi kljust gigantiski,un kaa taadi-milziigi dargi.Cik dzirdeeju Londonas speeles izmaksaaja 9.miljardi marcinju.Sochju speelees -droshi vien vairaak.Par nakoshu pasaules chempionaatu futbolaa:izdevumi plaanoti 30 miljardi dolaari.Milziigas sporta buuves un taalaak.Kas to apmaksaa?Taa ir nodoklju nauda.Ja piemeera katrai Krievijas gimenei uz galda uzliktu 1000$ un piedaavaatu izveeleeties njemt naudu jeb izveeleeties pasaules chepionaatu Krievijaa ,tad tikai neliela dalja neizveeleetos nauda.Jo vairaakumam taas vnk.trukst.
AtbildētDabiski ,ka leemuma pienjemshaanaa piedalijaas loti shaurs cilveeku loks gan ietekmiigi bagatnieki,amatpersonas,celtnieciibas firmu parstaavji.Un vinju "kraaninji" ir lielaaki nekaa videeji.Un taachu ir ne sava,Privapersona sev uzcels maaju par 10000 latu,bet valstij tas var izmaksaat 50000 latu.Tatad probleema ir imaksliigajaa sisteemaa,kas veicina gigantismu.Arii sportaa.Saakumaa olimpiaades atjaunoja kaa amatieru sportu.tagad tas no politikas un biznesa.Jaa Hitlers jau 1936.g olimpiaadi centaas parveerst par aarieshu rases parrakuma svetkiem.Pectam PSRS ljoti uzmaniija,pat plaanoja medalju skaitu.
Un šo visu ir sarakstījis zinātnieks (būvzinātņu maģistrs), kultūras cilvēks (mūziķis), skarbas un cienījamas profesijas pārstāvis (būvinženieris), kas vienlaikus paspēj būt arī politiķis (Pēdējās partijas biedrs)? Jocīgi.
AtbildētEs ļoti atvainojos, ja es kaut kādā ziņā esmu aizskāris Jūsu sportiskās intereses, neņemiet ļaunā!
Šaurs jau nu skatījums, šaurāku nav kur. Vēl tik pat muļķīgu nespēju izšķirties starp sportu un kultūru var redzēt okartes reklāmā.
AtbildētJa jau vēlies piedāvāt uz Valsts nākotni tendētas iespējas bērniem, tad piedāvā zinātni, izgudrojumus, inovācijas.... Kultūras ir tas pats kas sports, kur to bāzt, kas par to maksās, ja neviens te neko neražos paēduši nebūsim.
Jā, zinātnes darbiniekus es arī minu šajā rakstā. Kultūra šeit ir kā piemērs. Kopā zinātne, izgudrojumi, inovācijas - tas viss ir kreatīvs darbs. Atzīsiet taču, ka praktiski katra skola ir aprīkota ar sporta zāli un sporta inventāru....
Domaaju,ka raksta autoram iznaacis pretnostatiit teiksim.Sportistus un kultuuras jomas darbiniekus.Vai Kaadu Stokholmas maaciibu iestaadi ar Ilguciema gimnaaziju.Jaa esmu shis gimnaazijas absolvents.Taatad kas man buutu jaadara ?Jaasaak raadiit kraaninshs:"sak mees esam izcilaaki?"Tas neko praatiigu nedos((
AtbildētNē, šī raksta jēga ir likt apzināties, kāpēc valstij ir izdevīgi finansēt profesionālo sportu! Šī ir galvenā doma, bet jūs baro tikai pēdējā rindkopa.
Varbūt, lai komentāri nav tik vienveidīgi, mēs visi varētu pārlasīt šo rakstu bez pēdējās rindkopas (attiecīgi līdz vietai, kad rodas 2 jautājumi)!!!
AtbildētSports ir jāatbalsta, bet atbalsta sistēma būtu jāreorganizē.
AtbildētPiemēram, varētu samazināt prēmijas, bet palielināt finansējumu sporta infrastruktūras sakārtošanai valstī, lai sportisti varētu pienācīgi sagatavoties startiem. Turklāt šo infrastruktūru varētu izmantot arī sabiedrība.
Tāpat varētu novirzīt finansējumu programmai, kas paredzētu, ka, ja sportists ir teiksim jaunāks par 24 gadiem un Olimpiskajās spēlēs izcīna vietu desmitniekā, tad valsts viņam garantē minimālo infrastruktūru un iztikas minimumu, lai viņš vai viņa varētu nākamos četrus gadus pienācīgi gatavoties nākamajām Olimpiskajām spēlēm.
vispār jau tas ir katra paša ziņā, man teiksim arī labāk patīk ka štrombergam iedod tos 100 taukšķus nevis kautkādas bibliotekas celšanai vai vēl sazin kādām literārām stulbībām, redziet es par visu latviešu kino un mākslu varu tev čomiņ tādu pašu fufeli izdirst :) tāk turies un nepīksti ka sportists par to ka ir labākais pasaulē dabū kādu balvu !
AtbildētPar tiem simt taukšķiem-- lai tak cilvēkam tiek! Vai tik vien zemē nomests! Un nav jau arī tā, ka citiem netiek 00 kaut vai 20 taukšķu Purvīša balva un KKF mūža stipendiātu saraksts.
AtbildētDaudz lielāka nozīme ir "lielā sporta" sabiedriskā nozīme: ja jau šiem cilvēkiem pievēršam tik lielu uzmanību un veltam līdzekļus, tad gribētos sagaidīt aktīvu un atbildīgu atdevi sabiedrībai no šo cilvēku un tā cilvēku aparāta, kas stāv aiz viņiem. Gulbis var par sava tēta penguci sist bumbiņu cik grib, un ja to dara ar Latvijas vārdu aiz muguras, paldies viņam par to. Taču no tiem kas dzenā bobīti profesionālā līmenī par nodokļu maksātāju naudu, tiešu stipendiju vai arī par "privātu ziedotāju naudu" (pēdiņās tāpēc, ka ziedotāji saņem nodokļu atlaides, un līdz ar to nodokļu maksātāji netieši arī piemet savu daļu), būtu aktīvi jāpiedalās sabiedriskos procesos un jānes līdzvērtīga sabiedriska atbildība ar ierēdņiem un citiem valsti kā institūciju pārstāvošiem cilvēkiem.
Vēl jāpieblist, ka ja pret sportu neattiecas kritiski no uzraugu un pašu sportistu un sporta sistēmas cilvēku puses, var sanākt kā Penn State universitātes futbolistiem: http://www.nytimes.com/2012/07/24/sports/ncaafootball/penn-state-penalties-include-60-million-fine-and-bowl-ban.html?pagewanted=all
Atbalsts konkrētajiem sporta veidiem Latvijā ir krietni zemāks, nekā praktiski jebkurai kultūras nozarei. Arī cieņa pret šiem sportistiem ir daudz lielāka - par to, ka viņi par spīti visam VAR - nekā pret vairākiem kultūras pārstāvjiem, kuri diemžēl ļoti sistemātiski neko nevar, izņemot kritizēt tos, kuri nedod viņiem naudu.
AtbildētSports kopumā nav man tuvs, bet Olimpiāde ļāva piedzīvot retas sajūtas. Ne tikai lepnumu un apbrīnu par Latvijas sportistiem. Mani saviļņoja tas, cik ļoti, sekojot līdzi viņu uzvarām un zaudējumiem, mazliet izdīga arī tik reti redzamās labākās īpašības mūsos pašos - pat lielākais skeptiķis atļāvās paust prieku, saliedētību, uzslavas, līdzjušanu, jā, arī patriotismu. Tik milzīgs pozitīvisma lādiņš ne medijos, ne tviterī, ne virtuves sarunās nav bijis sen - un Latvijas kopējais karmas koeficients noteikti uzšāvās debesīs :)
Tāpēc mazliet bēdīgi par šo otrā rīta mazvērtības kompleksu. Par ko? Ka atļāvāmies būt patriotiski, atļāvāmies priecāties, būt lepni par savu valsti? Vai varam iedomāties vēl pamatotāku iemeslu?
Latvijā ir, ko kritizēt, un pamatoti. Bet ne vienmēr vajag kritizēt pilnīgi jebko, tikai tāpēc, ka neviens vēl nav paspējis un ir iespēja paspīdēt ar oriģinalitāti.
Un tieši par tām retajām sajūtām, ko jums ļāva piedzīvot Olimpiāde - tas ir tas, kādēļ profesionālie sportisti tiek atbalstīti un premēti! Un jūs kā auni ceļaties kājās un bļaujat - MĒS, LATVIEŠI!
Man gan patīk šī replika. Tādēļ, ka man šķiet, ka pēc Olimpiskajām spēlēm ir iestājusies absolūta ekstāze un neviens nerunā arī par otru pusi. Piemēram, to, ka sportu Latvijā atbalsta vairāk nekā kultūru gan ar finansēm, gan ar cieņu. Un ir nepieciešams runāt par to, ka profesionālais sports patiešām nav nekāda veselīga dzīvesveida propaganda - sportisti pēc aktīvās sportošanas beigām ir slimi cilvēki ar kaulu deformācijām.
AtbildētPar veselību runājot nebūs pilnīga taisnība visos gadījumos, tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā kā dzīvo pēc tam - ja kustas un darbojas, tad viss ir puslīdz ok. Un jebkurā gadījumā, kaulu deformācijas un citas arī ir cilvēkiem, kas profesionālajam sportam nav tuvumā stāvējuši.
Par finansējuma apmēru domāju, ka varētu strīdēties (publisko, ne privāto finansējumu).
Bet kopumā, esmu daudz domājis par sportu un tēlu pasaulē. Domājot tādās kategorijās, vienīgā valsts kas man tiešām saistās ar sportu ir Kenija - viņi var skriet ilgi un ātri. Un tas arī viss. Pat Jamaika vairāk saistās ar siltumu un regeju, nevis ar Useinu Boltu. Līdzīgi ir ar visām mākslām - valsti asociē ar konkrēto mākslinieku/sportistu ļoti šauras aprindas. Piemēram, esmu pārliecināts, ka lielākajai daļai cilvēku šajā okeāna pusē valsts Grenāda neasociējas ne ar ko, kaut gan Kirani Džeimss uzvarēja 400 m distance. Valsts tēls tomēr ir kas vairāk, nekā sports, operdziedātāji, zinātnieki. Protams tam ir ietekme, bet tās ir pilītes. Vācija taču mums neasociējas ar diska mešanu vai Andra Nelsona debiju Berlīnes Filharmonijā.
Arguments pret sportu, kā veselīga dzīvesveida propogandu ir acīmredzami aiz matiem pievilkts, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ne visi kuri iedvesmojoties no sportistu sasniegumiem un nodarbojas ar sportu kļūst par profesionāliem sportistiem. Un tas, ka jaunieši iedvesmojoties no profesionālo sportistu sasniegumiem regulāri nodarbojas ar sportu kaut vai amatieru līmenī (t.i. bez profesionālā sporta galējībām) ir tikai veicināms.
AtbildētCienījamais Kristaps! Es rakstu par to, ka mūsu jaunieši nevar iedvesmoties no kāda Latvijas mūziķa, rakstnieka vai mākslinieka pat amatieru līmenī. Mums nav savas specifiskās teātra skolas (bāzes), mākslas skolas (bāzes) vai mūzikas skolas (bāzes), toties sports iet uz "urrā"! Bet es esmu pārliecināts, ka ir kaudze ar jaunajiem talantiem, kas ir paņēmuši rokās ģitāru pēc tam, kad dzirdējuši grupu Nirvana. Bet tā diemžēl nav latviešu grupa.
Cienījamais Anton. Rakstā šī jūsu sāpe ir veiksmīgi apslēpta zem pret sportu vērstas demagoģijas.
Anton neatbildēts paliek tikai viens jautājums, kurš dos ēst tam iedvesmotajam ģitāristam. Vecāki drīz aizies pensijās vai nedo dies nomirs bezgalīgi šādu liekēdi viņi nepavilks. Kāda jēga no prasmes spēlēt ģitāru??? Londonā u.c. var veiksmīgāk ubagot?
O nē aizmirsu, mūsu lieliskais Dons strādā Londonas apģērbu veikalā par pārdevēju... jā skaidra lieta KULTŪRA tā viņam ir palīdzējusi dzīvē tikt uz priekšu.
Tieši par to arī es runāju, ka šobrīd māksla un zinātne ir tādā līmenī, ka nespēj pati sevi pabarot. Varbūt beidzot kaut kas ir jādara, lai tā nebūtu, nevis, manuprāt, nevajadzīgi mētāties ar naudu!
Man prieks par sevi, ka es kā sporta cienītājs uz mākslu un mūziku neraugos tik primitīvi, kā raksta autors raugās uz sportu.
AtbildētMāris Ostelis - hidroinženierzinātņu maģistrs, meliorācijas inženieris, sporta cienītājs, bez piederības kādai politiskai partijai
Tūristus aizmirsi.
AtbildētBet pag, ja jau jautājums "kam vajadzīgs sports", liekot uzsvaru, ka nav, nu tad jau sanāk, ka arī tādi mākslinieki, aktieri un mūziķi, eh, pie velna - visa filmu un mūzikas industrija kā tāda - taču nav vajadzīga! Tāpat viss pārējais, kas neražo taustāmu atlikumu!
Šeit esmu mazliet pārprasts. Runa ir par valsts atbalstu profesionālajam sportam. Es nesaku, ka profesionālais sports nav vajadzīgs. Tas ir tāds pats cirks kā mūzika vai māksla, kurš var eksistēt arī bez valsts atbalsta, jo ir taču reklāmdevēji, ir skatītāji, kas maksā par ieejas biļeti, un ir arī totalizatori. Es nesaku, ka nevajag audzināt profesionālos sportistus, jo tā ir profesija, kura beigās nes ienākumus, no kuriem tiek maksāti nodokļi. Jo galu galā - Prāta Vētrai, grupai Latvian Blues Band vai Indygo taču nav valsts prēmijas. Un kāpēc mēs novirzam naudu uz profesionālajiem sportistiem brīdī, kad mūsu negataviem talantiem tās trūkst?
Jūsu viedoklis atgādina vidējā latvieša čīkstētāja komentāru par to , ka redz kādam tiek vairāk nekā man. Šāds jautājums "Kam ir vajadzīgs ....? " var tikt attiecināts uz jebkuru nozari. Būtībā cilvēka daba ir egoistiska un tas, ka kāds izmet televizoru , aizsūta bērnu sēdēt bibliotēkā, spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzceļ māju- ļoti lielai sabiedrības daļai neko nedod. Vai arī nevienu neinteresē. Tāpat kā ar inžinieriem - mans ļoti racionāli filososfiskais arguments - inženierija nevienam neko nav devusi, zinātnes attīstība pasaulē rada pārapdzīvotību, piesārņojumu, tehnoloģiju vairāk nekā vajag utt.
AtbildētSports, lūk, spēj izkustināt īgnā latvieša sirdi un reizi 4 gados nepurpināt, cik gan daudziem to naudu vajadzētu vairāk!Dzīve netaisna, jā.
Par, ko mums tas viss?
Pieņemu, ka olimpisko spēļu un sporta fanu saknēm jāpateicas nevis Ādolfiņam, bet gan laikam p. m. ē. .Sena tā sporta tradīcija, ziniet.
Iesaku Jums sporta ziņas neskatīties, uz olimpisko spēļu laiku izmest TV, vai vienkārši priecāties kopā ar citiem, ka arī Latvijai ir kāds nevienam nevajadzīgs, nekādu labuma nenesošs, sportists, kurš ļauj Latvijas himnai un karogam pavīdēt kaut kur aiz robežām!
Cienījamā Anete! Šajā rakstā nevienā brīdī neesmu prasījis piešķirt valsts finansējumu profesionālajiem mūziķiem, māksliniekiem vai aktieriem. Un inženērijai ir arī ekololoģiskie aspekti un nozares, kuru dēl mēs vēl joprojām varam elpot svaigu gaisu. Savukārt, aizbraucot uz Ķīnu un nosaucot vārdu "Zviedrija", jūs vismaz saņemsien atbildi "ABBA", bet nosaucot vārdu "Latvija", jūs diez vai saņemsiet atbildi "Štrombergs". Bet par nepurpināšanu reizi 4 gados es jums piekrītu, par to jau arī bija raksts.
Jūsu racionālie argumenti, kāpēc nav jēgas nest Latvijas vārdu pasaulē, ir pretrunā ar tālāk paustajām simpātijām pret kultūras ļaudīm - it kā tos varētu uz maizītes uzlikt vai ar viņiem krāsni iekurināt. Uzbraukt konkrētajiem džekiem un viņu komandām "bumbas spārdītāji, nagu griezēji" ir īpaši maziski, ņemot vērā, ka viņi ceļā uz pasaules izcilību nav nekādu īpašu valsts atbalstu ne baudījuši, ne žēlojušies par tā neesamību. Prēmiju apmērus arī viņi nav izdomājuši. Un esmu pārliecināts, ka arī viņiem sirds sāp, ka Latvijā visu jomu izcilnieki nav pietiekami novērtēti. Tāpat par to, ka Jūsu pieminēto "apdalīto" grupu pārstāvji bez šinī rakstu darbā attīstītās žults no sirds priecājas par olimpiešu panākumiem.
AtbildētPolitika.lv arī tikusi līdz pietiek.com un puaro.lv līmenim. Žēl!
Atbildētnav tikusi, nošļukusi zem. Ritīgi žēl.
Bullseye.
Atbildēt