Raksts

Sabiedrības līdzdalības sirdspuksti


Datums:
25. augusts, 2013


Autori

Evija Caune


Foto: jakepjohnson

Pilsoniskā sabiedrība nav reducējama tikai uz organizētām sociālām kustībām vai asociācijām, nedz arī uz ikvienu indivīda vai grupas gadījuma rakstura reaktīvu sabiedrisku rīcību.

Jautājums par jēgu ir viens no banālākajiem, bet arī nozīmīgākajiem. Ne velti saka, ka visas patiesības pēc būtības ir banālas. Tas ienāca prātā sarunā ar kādu nevalstisko organizāciju apvienības līderi. „Kāda jēga uzskaitīt, ko katra organizācija vai katrs cilvēks dara, kur piedalās, ar ko nodarbojas? Visdrīzāk mēs uzzināsim, ka visi ar kaut ko nodarbojas, bet rezultāta nekāda nav”, – viņš bija visnotaļ skeptisks, kad intervēju viņu saistībā ar sabiedrības līdzdalības indeksa izveidi.

Latvijas Pilsoniskā alianse šobrīd veido sabiedrības līdzdalības indeksu. Indekss iecerēts kā skaitlisks rādītājs, kas izsaka kādas parādības secīgas pārmaiņas, – šajā gadījumā sabiedrības līdzdalības kvalitatīvās vai kvantitatīvās pārmaiņas. Ja neņemam vērā zinātnisku interesi visu izmērīt un cilvēciskās darbības izteikt skaitļos, kāda gan ir šāda mērījuma jēga? Kāpēc vispār jāmēra līdzdalība? Sabiedrības līdzdalība? Līdzdalība – kur, kādā veidā un kas tā par sabiedrību?

Līdzdalības demokrātija ir kā atbilde uzticības zaudēšanai pārstāvniecības demokrātijai.

Pēdējās dekādēs sociālo zinātņu pētnieki, politiķi un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti aizvien vairāk akcentē līdzdalības demokrātijas nozīmi. Līdzdalības demokrātija ir kā atbilde uzticības zaudēšanai pārstāvniecības demokrātijai. Līdzdalības demokrātija tiecas radīt iespējas visiem iedzīvotājiem nozīmīgā veidā ietekmēt lēmumu pieņemšanu, rast risinājumus, kā iesaistīt plašāku cilvēku loku, kas var un prot izmantot šīs iespējas.

Līdzdalības rādītāji

Ja par pārstāvniecības demokrātijas rādītājiem kalpo tiesiskā un likumdošanas vide, institucionālie mehānismi (parlaments, prezidents, valdība u.c.), kas nodrošina varas sadali un īstenošanu, pamattiesību nodrošināšanas prakse, tad jājautā: kādi ir līdzdalības demokrātijas rādītāji? Daudzējādā ziņā tas atkarīgs no tā, ko mēs izprotam ar sabiedrības, un šaurāk ar pilsoniskās sabiedrības, jēdzienu. Sabiedrība ir abstrakta sociālo zinātņu kategorija, kas pārsvarā nozīmē cilvēku kopumu. Runājot par pilsoņu[ 1 ]mērķtiecīgu sociāli orientētu rīcību un brīvprātīgu darbību, precīzāk būtu lietot „pilsoniskās sabiedrības” jēdzienu. Lai gan pilsoniskās sabiedrības definīcija dažādās teorētiskās pieejās un dokumentos atšķiras, tomēr tās visas ietver nojēgu par pašorganizētu cilvēku iesaisti ekonomiskajos, sociālajos, kultūras un politiskajos procesos – ar mērķi pozitīvi ietekmēt savu dzīvi. Pilsonisko sabiedrību ikdienas valodas lietojumā biežāk saprot vai nu to saistot ar nevalstisko organizāciju sektoru, kas darbojas tās biedru vai plašākas sabiedrības interesēs, vai arī kā atsevišķu pilsoņu iesaisti procesos. Tas tiešā veidā skar viņu tiesības vai intereses, piemēram, paužot atklātu protestu, kritizējot vēlētu politiķu darbu un mēģinot aizstāt pārstāvniecību ar tiešās demokrātijas instrumentiem[ 2 ].

Tomēr pilsoniskā sabiedrība nav reducējama tikai uz organizētām sociālām kustībām vai asociācijām, nedz arī uz ikvienu indivīda vai grupas gadījuma rakstura reaktīvu sabiedrisku rīcību. Jāuzsver galvenās pilsoniskās sabiedrības iezīmes, kas var kalpot par raksturlielumiem, izvērtējot pilsonisko līdzdalību: indivīda tiesības, brīvprātīgas asociācijas, publiska līdzdalība un atklātība[ 3 ], kā arī tās nošķīrums no valsts, ģimenes un tirgus.

Praksē dažādi pilsoniskās sabiedrības novērtējumi un mērījumi biežāk fokusējas uz organizētu pilsonisko sabiedrību jeb pilsoniskās sabiedrības organizācijām (Latvijā biežāk ir lietots jēdziens „nevalstiskās organizācijas”), ietverot vai nu visu sektoru, vai arī atsevišķas organizācijas. Tas saistīts ne tikai ar sociālo zinātņu pētnieku atziņu, ka iedzīvotāji mazāk darbojas individuāli un vairāk iesaistās grupās, kas pārstāv viņu tiešās intereses[ 4 ]. Tas saistīts, galvenokārt, ar valsts un nevalstiskā sektora dialoga politikas veicinošiem dokumentiem un finansējuma piesaistes iespējām. Jāsaprot arī, ka metodoloģiski vienkāršāk ir pētīt organizāciju kā aktoru. Tādejādi iegūstot datus, ko iespējams vispārināt un salīdzināt ar citiem statistiskiem rādītājiem Latvijā un citām valstīm, nekā izsekot atsevišķu indivīdu sabiedriski nozīmīgai rīcībai un tās sekām. Turklāt tās ne vienmēr ir tiešas un pierādāmas kopsakarībās.

Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un tās iesaiste lēmumu pieņemšanā ir valstiski svarīgs jautājums.

Latvijas politikas plānošanas dokumenti uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi. Nacionālā attīstības plānā 2014-2020 būtiska nozīme piešķirta pilsoniskās sabiedrības attīstības, NVO un iedzīvotāju līdzdalības instrumentu veidošanai un atbalsta infrastruktūras nodrošināšanas jautājumiem. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2014-2018 paredz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu kā vienu no būtiskākajiem mērķiem. Arī nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands, un tā īstenošanas padomes darbība liecina, ka pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un tās iesaiste lēmumu pieņemšanā ir valstiski svarīgs jautājums.

Latvijā bijuši vairāki centieni aprakstošā formā sniegt pilsoniskās sabiedrības novērtējumu. Lielākoties tie ir organizētās pilsoniskās sabiedrības sektora vērtējums dažādos pētījumos vai atsevišķu zinātnieku un politikas veidotāju piedāvātais redzējums. Dati pārsvarā iegūti no iedzīvotāju un NVO aptaujām, kas ļāvuši secināt par rādītāju skaitlisku vai procentuālu izmaiņu, pārsvarā par NVO vai to dalībnieku skaitu un citiem aspektiem. No tā izriet, ka praktiski iztrūkst regulāras pilsoniskās sabiedrības stāvokļa novērtēšanas, kas ļautu spriest par sabiedrības līdzdalības un to nesto augļu dinamiku. Tas ir tāpēc, ka pētnieki vairāk vai mazāk darbojas terminētos projektos. Tiem ir savs pasūtītājs un pētījuma mērķis. Turklāt iztrūkst novērtējuma metodoloģijas, kas tiktu regulāri piemērota, lai konstatētu sabiedrības līdzdalības izmaiņas ilgākā laika posmā.
Sabiedrības līdzdalības indekss, ko izstrādā Latvijas Pilsoniskā alianse, tiecas izveidot racionālu un piemērojamu mērījuma instrumentu, kas ietver nozīmīgus līdzdalības aspektus. Indeksa mērķis ir novērtēt Latvijas iedzīvotāju pašu iniciētu, organizētu un pārvaldītu iesaisti un līdzdalību aktivitātēs, kas sniedz sabiedrisku labumu. Alianse saskata jēgu un nepieciešamību ne tikai izveidot indeksu, bet arī to regulāri aprēķināt vairāku apsvērumu dēļ:

Pragmatiskais apsvērums. Līdzdalības mērījums ļauj iegūt pierādījumus pilsoniskās sabiedrības stiprajām un vājajām pusēm. Pierādījumi nepieciešami veidojot dialogu ar valsti, piesaistot finansējumu un citus resursus dažādu uzlabojumu un rīcības programmu īstenošanai. Tāpat šie pierādījumi nepieciešami arī pašām sabiedrības grupām, lai efektīvāk plānotu un uzlabotu savu darbību interešu aizstāvībā. Izmantojot pieejamos datus, politikas plānotājiem, NVO, donoru organizācijām būs iespējas daudz precīzāk noteikt investīciju mērķus demokrātijas un citu sabiedrībai nozīmīgu aspektu attīstībai. Vienkārši sakot, skaidri saprotams un loģiski pamatots mērījums sniedz pierādījumus pilsoniskās līdzdalības esamībai – tās kvalitatīvajiem aspektiem (ietverot tās ietekmes novērtējumu) un kvantitatīvajiem aspektiem (līdzdalības apmērs un intensitāte). Regulārs mērījums sniegs priekšstatu par izmaiņām noteiktos rādītājos, kas ļaus spriest par pilsoniskās sabiedrības vispārējo stāvokli jeb „veselību” kopumā. Tāpat regulārus mērījumus ir iespējams sasaistīt ar citiem nacionāliem vai starptautiskiem rādītājiem ekonomikā, demogrāfijā un sociālajā jomā.

Kultūras apsvērums. Pilsoniskās līdzdalības mērījums dod priekšstatu par iedzīvotāju sociālo un politisko aktivitāšu spektru, līdzdalības formām un sasniegtajiem rezultātiem. Tas, savukārt, vairo kultūras kapitāla uzkrāšanu vairākos veidos:
1)vērtību izpratni par indivīda atbildību, līdzdalību, demokrātisku sabiedrības pārvaldi un taisnīgu varas sadali. Mērījuma dimensijas atspoguļo un apliecina noteiktas vērtības.
2) stiprinot pilsonisko apziņu – izpratni, ka šodienas sasniegumu pamats ir bijusi vakardienas apzināta pilsoniska rīcība, un, ka pilsoniskas aktivitātes dod rezultātus. Vienkārši sakot, – katram atsevišķi vai kopā ar citiem mums ir spēks un teikšana, lai veidotu savu dzīvi labāku.
3)Stiprinot iedzīvotāju motivāciju iesaistīties sabiedriskajos procesos arī turpmāk. Īpaši svarīgi tas ir aktīvistiem, kuri gūst apliecinājumu savas rīcības efektivitātei.

Sociāli politiskais apsvērums. Pilsoniskās līdzdalības novērtējums stiprina pilsonisko sabiedrību un uzlabo apstākļus pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Iesaiste un zināšanas izglīto iedzīvotājus dažādās demokrātijas praksēs. Regulārs mērījums veicina uzticamību pilsoniskajai sabiedrībai un tās caurspīdīgumu, izpratni par noteiktiem standartiem un kritērijiem, kas raksturo pilsonisko sabiedrību. Balstoties uz indeksu, varēs veikt regulārus datu apkopojumus, kas skaidri identificēs sabiedrības iesaisti vai tās iesaistes deficītu. Šāds mērījums ļaus pašiem iedzīvotājiem spriest par pilsoniskās sabiedrības stāvokli, tās ietekmes un attīstības iespējām. Indeksa esamība pati par sevi un regulāri mērījumi ir nozīmīgs līdzdalības demokrātijas indikators. Tā ir nepārprotama ziņa – mums ir svarīgs tas, ko mēs mēram; mēs gribam zināt par izmaiņām; mēs paredzam, ka tādas var būt, respektīvi, pilsoniskā sabiedrība ir vitāli svarīgs demokrātijas raksturlielums.

Izstrādājot indeksu, viens no izaicinājumiem ir izvēlēties pieeju un kritērijus. Tie ļautu pēc iespējas pilnīgāk aptvert sabiedrības līdzdalības dimensijas. Alianse sabiedrības līdzdalības indeksa izveides pirmajā posmā izvēlējusies fokusēties uz indivīdu iesaisti sabiedrības procesos – tātad novērtēt sabiedrības līdzdalību individuālā līmenī jeb individuālu pilsonisko līdzdalību. Tas gan atstāj ārpus mērījuma ietvariem organizētu pilsonisko sabiedrību jeb nevalstiskās organizācijas kā aktorus. Tam ir divi iemesli: apzināta izvēle paplašināt izpratni par pilsonisko sabiedrību, mazinot asociatīvo saikni ar nevalstiskajām organizācijām, un pilsoniskās līdzdalības formu diversifikācijas un pieaugošas indivīda autonomijas akceptēšana.

Lai gan nevalstiskās organizācijas nešaubīgi pārstāv pilsoniskās sabiedrības aktīvāko daļu, tomēr tās neaptver daudzējādos ceļus un veidus, kā iedzīvotāji rīkojas, lai iesaistītos sabiedriskajos procesos, panākot sociāli nozīmīgas izmaiņas. Jāņem vērā, ka daudzas organizācijas, it īpaši lielās un starptautiskās, ne vienmēr ir autonomas iniciatoru un finansējuma aspektā. Tādēļ to darba kārtību nereti nosaka dibinātāji un naudas devēji, nevis biedri. Turklāt nav retumis, ka nevalstiska organizācija aizstāv savas specifiskās intereses, neredzot sabiedrību kopsakarībās[ 5 ]. Nesenie pētījumi[ 6 ]liecina, ka aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju ir iesaistījušies kādā sabiedriskā grupā vai organizācijā, taču tikai nepilni 8% ir biedrību biedri.

Līdz ar jaunām komunikācijas un kopienu izveides iespējām mainās arī pilsoniskās sabiedrības rīcībspēja.

Latvijas iedzīvotāji ir visai skeptiski par iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju spēju ietekmēt likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesus. Biedrības un nodibinājumus vērtē drīzāk kā mazietekmīgas vai neietekmīgas. Turklāt Latvijas iedzīvotāji visai maz uzticas nevalstiskajām organizācijām. Tajā pašā laikā dati neizteic visu iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes intensitāti un spektru. „Latvijas Faktu” 2011. gada pētījums liecina, ka nepilni 90% aptaujāto norāda, ka pēdējo gadu laikā ir iesaistījušies pilsoniskās un sabiedriskās aktivitātēs. Līdzās vēlēšanām biežāk minētas ir labdarības akcijas, ziedojumi, kā arī sociāli politiskās aktivitātes (dalība parakstu vākšanā, sabiedriskajās apspriedēs vai tml.). Jāņem vērā, ka līdz ar jaunām komunikācijas un kopienu izveides iespējām mainās arī pilsoniskās sabiedrības rīcībspēja. Pētnieki atzīst[ 7 ], ka tradicionālās līdzdalības formas (dalība politiskajās partijās, arodbiedrībās) pamazām sairst, dodot vietu „viena jautājuma politikai” (konkrētu jautājumu risināšanas aktivitātes), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības ietekmei uz līdzdalību, vietējo kopienu iniciatīvām. Internets paver iespējas iedzīvotājiem elastīgi reaģēt uz notikumiem vai pašiem iniciēt tos, veicinot lielāku autonomiju. E-pārvaldes iespējas, diskusiju forumi, politiskas un sociālas akcijas, virtuālu kopienu izveide ir iespējas, kuru potenciāls ietekmēt sabiedriskus procesus vēl aizvien netiek pilnībā novērtēts. Iedzīvotāji var mobilizēties gan sporādiski, gan regulāri dažādu jautājumu risināšanai, neizmantojot formālas grupas. Ziedojumu vākšana, telefonbalsojumi un balsojumi internetā, parakstu vākšana, tieša un netieša komunikācija ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, neformālas sociālas iniciatīvas, ētiskā patērniecība [ 8 ]ļauj iedzīvotājiem būt savā rīcībā un pārliecībā neatkarīgiem un elastīgiem, – pievienoties grupām un problēmu risināšanai tikpat ātri kā pamest tās.

Internets paver iespējas iedzīvotājiem elastīgi reaģēt uz notikumiem vai pašiem iniciēt tos, veicinot lielāku autonomiju.

Jāsaprot, ka arī komercorganizācijas, kas tradicionāli saistās ar brīvo tirgu, nevis pilsonisko sabiedrību, aizvien biežāk parādās kā pilsoniskas iniciatīvas atbalstītāji un aizsācēji. Piemēram, komerctelevīziju un kredītdevēju labdarības iniciatīvas. Lai gan viņu mērķi ir merkantili, tomēr iniciēto pasākumu rezultāts ir sociāls. Ilgtermiņā tas ietekmē lielu sabiedrības daļu. Nedrīkst pārvērtēt komercorganizāciju sabiedrisko aktivitāšu iemeslus un motīvus, bet būtu arī aplami nenovērtēt to darbības radīto pilsonisko rezonansi.

Pieaugošas indivīda autonomijas akceptēšana liek meklēt jaunas pētījuma perspektīvas. Novērtēt individuālu pilsonisku līdzdalību nozīmē skatīt situāciju „ielas līmenī”. Iedzīvotājs, kurš iesaistās, ir ikdienas praktiķis. Viņam var nepietikt zināšanu par procesiem, bet netrūkst uzņēmības, drosmes un zināšanas par savu konkrēto situāciju. „Ikdienas praktiķi dzīvo „tur lejā” zem redzamības sliekšņa. Viņi pārvietojas – tā ir pilsētas pieredzes vienkāršākā forma; viņi ir gājēji [..] Šie praktiķi izmanto telpu, kas nav redzama [..] Šo kustību tīklojumi, pārklāju raksti veido daudzslāņainu stāstu, kam nav nedz autora, nedz skatītāja, to veido trajektoriju fragmenti un telpas pārvietošana.”[ 9 ]
Nešaubīgi – tas ir metodoloģisks izaicinājums noteikt loģiskus un saprotamus kritērijus individuālas pilsoniskās iesaistes novērtēšanai un izteikt mērījuma dimensijas skaitliskos rādītājos. Tas ne tikai raksturotu pilsoniskās sabiedrības kustību trajektorijas, bet arī ļautu gūt vispārēju priekšstatu par sabiedrības līdzdalības kvalitāti, tādējādi kalpojot par pilsoniskās sabiedrības termometru. Alianse netiecas vairot kvantitatīvus datus vai uzlabotas, izsmalcinātas metodoloģijas, bet gan sniegt rīkus un zināšanas, kas ļaus būtiski ietekmēt pilsoniskās sabiedrības un NVO sektora attīstību ilgtermiņā. Tāpēc jautājums par jēgu ir un būs centrālais indeksa izstrādes procesā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!