Sekretāres uz diskriminācijas viļņa

Foto: vanfullofcandy

Kad ielās redzam plakātus par dzimumu diskrimināciju, noteikti ne viens viens aizdomājamies - kāda gan tiem jēga, ja Latvijā šajā jomā viss ir vairāk vai mazāk kārtībā - sievietes ir gan uzņēmumu vadītājas, gan valsts amatpersonas. Tomēr dzimumu diskriminācija Latvijā pastāv un sliktākais ir tas, ka sabiedrība to akceptē.

Seksisms vai dzimumu diskriminācija ir aizspriedumi vai diskriminācija, kas balstās uz cilvēka dzimumu vai attieksmes un apstākļi, kas veicina sociālo lomu stereotipus, pamatojoties uz cilvēka dzimumu.

Šādas attieksmes parasti balstās tradicionālos stereotipos par to, kādas ir dzimumu lomas, piemēram, uzskats, ka vīrieši ir stipri, nekad neraud, daudz strādā un mājās nes naudu, savukārt tie, kas tā nedara, ir nīkuļi. Savukārt sievietes, kuras izvēlas darbu bērnu un mājas pavarda vietā, ir bezjūtīgas harpijas. Tāpat šādi stereotipi balstās arī viena dzimuma ietvaros – blondīnes ir stulbas, rudmates – ugunīgas, sievietes pie stūres- idiotes, sekretāres – slaidas, blondas bezsmadzeņu būtnes, kas darba apvienošanas kārtībā piestrādā par bosa mīļāko. Šoreiz – par pēdējo no stereotipiem un to, cik ‘veiksmīgi’ to izmantojis Dienas Bizness.

Sākumā tests – apskatiet uzsaukumu Dienas Biznesa rīkotajam konkursam Latvijas labākā sekretāre 2012 – kā Jums liekas, vai tur viss ir kārtībā?

Pirmais jautājums, kas man radās – vai sekretāres ir tikai sievietes? Ja birojā ir sekretārs, vai arī viņa profesionalitāte ir mērāma pēc papēžu augstuma? Un ja nu tas ir pavecāks kungs? Šajā kontekstā gribu izteikt atbalstu vienīgajam puisim, kurš pieteicās dalībai tādā konkursā, kas izslēdz vīriešus no dalības. Tai pat laikā – vai tiešām tas ir vienīgais vīriešu kārtas sekretārs starp Latvijas biroju tūkstošiem?

Otrais jautājums – vai Dienas Biznesa vadība un konkursa rīkotāji ir dzirdējuši par to, kas ir seksisms? Vēlreiz paskaidrošu terminu ar attēlu no 1952.gada žurnāla, kurā stāstīts par sievietēm pie stūres (un kāpēc tas nekam neder), jo izskatās, ka šajā uzņēmumā tiek uzskatīts, ka vislabāk ilustratīviem mērķiem kalpo attēli ar vulgārām meičām.

Tas, ka šajā konkursā lielākais uzsvars ir likts uz sekretāres ārējo izskatu un izmantoti stereotipi (augsti papēži, dārglietas, nolasa bosa vēlmes no lūpām?!), būtu pieņemami 1952.gadā, bet ne šodien.

Nevaru noliegt – kādam liksies, ka šiem laikiem bija arī savs šarms – sievietes birojā noderēja skaistas atmosfēras uzturēšanai un viņu uzdevums bija ne vairāk un ne mazāk kā pienest kafiju (un pieciest pa kādam neķītram skatam).

Tomēr līdz pat šodienai es uzskatīju, ka mūsdienu sabiedrībā konkursam, kurš uzsver sievietes vizuālo izskatu kā nozīmīgāko, lai pierādītu savu profesionalitāti, nav vietas.

Trešais jautājums – vai tie uzņēmumi, kuru sekretāres piedalās šādā konkursā, arī savā ikdienas darbā akceptē dzimumu diskrimināciju? Protams, cilvēki var nezināt, kas ir dzimumu diskriminācija un cieņpilna attieksme pret sievieti – galu galā ne jau visi ikdienā ir saņēmuši Labklājības Ministrijas bukletus. Tomēr tad, ja tas ir liels uzņēmums vai valsts iestāde, gribētos cerēt, ka no visas komandas vismaz viens taču nebūs pēdējo reizi bijis saskarē ar ārpasauli 1952.gadā? Tādēļ šis ir uzsaukums uzņēmumiem CEMEX, Rietumu Banka, CV-Online Latvia, Swedbank, PricewaterhouseCoopers, Deloitte un pārējiem, kuru sekretāres piedalās konkursā – padomājiet, kā sekretāres dalība šādā konkursā ietekmē Jūsu publisko tēlu? Kurš grib sev par sadarbības partneri uzņēmumu, kurā sievietes kalpo par dekorāciju? Ceru, ka neviens. Uzņēmumam ir jāpievērš uzmanība tam, kādu stāstu par to stāsta ne tikai reklāmas kampaņas, bet arī tādi šķietami sīkumi kā šis konkurss. Tāpat liels lūgums Labklājības ministrijai nosūtīt pāris bukletus vai vismaz saites uz pētījumiem par dzimumu diskrimināciju šiem uzņēmumiem un arī kolēģiem no Siguldas novada Domes un VARAM. Konkursu atbalsta plašs uzņēmumu loks – vai arī šajos uzņēmumos sieviešu diskriminācija ir ikdiena?

Ceturtais jautājums – vai pašām sekretārēm dalība konkursā šķiet pieņemama? Ir sajūta, ka šīs sievietes, nedomājot par situāciju kopumā, ir paņēmušas sērfa dēli un šķeļ diskriminācijas viļņus, spēlējot spēli pēc DB uzstādītajiem noteikumiem. Viņas izvēlas labāko bildi, kur visvairāk redzamas krūtis, blondie mati, valšķīgs skats vai pludmales tērps – galu galā, balsošana notiek pēc fotogrāfijām, pārējā informācija ir nolikta otrajā plānā un uzvarēt grib visas. Bet mīļās sekretāres, vai tiešām ārējais izskats ir tas, kas ir pats nozīmīgākais arguments, lai kļūtu par Latvijas labāko sekretāri? Izskats, nevis profesionalitāte?

Piektais jautājums – vai mēs varētu iedomāties, ka šāda stila konkurss noritētu par Latvijas labāko farmaceiti/ķīmiķi/fizikas skolotāju/zinātnieci/sētnieci/ārsti? Vai arī šīm profesijām mēs pirmajā plānā liktu ārējo izskatu un tikai tad pievērstos profesionālajai darbībai? Tad pasakiet man – ar ko atšķiras sekretāres?

Kamēr sievietes ļaus pret sevi izturēties kā pret biroja dekorāciju, viņas arī būs un paliks biroja dekorācija. Es tomēr ticu, ka mēs, sievietes, esam spējīgas uz ko vairāk. Tādēļ aicinu uzņēmumiem pārdomāt dalību un atbalstu šim pasākumam bet Labklājības ministrijai informēt Dienas Biznesu par to, kas ir dzimumu stereotipi un kāpēc tiem nav vietas mūsdienu sabiedrībā.