Viss iet uz grunti, viņš teica

Vai deputātam ir jārunā no sirds un brīvi, vai tomēr ar savu uzrunu jāpiedāvā pārdomāti un labi izsvērti argumenti?

Kad es pirms kāda laika uzzināju, ka pastāv jautājums par to, vai Latvijas pilsoņiem ir iespējas brīvprātīgi izvēlēties ierakstīt savā pasē tautību – šāda iespēja ir liegta! – , tad man… man arī ir tiešām pilna pārliecība, ka tā ir kaut kāda kļūda, ka tas nevar būt apzināts lēmums. [..]Ja piederība tautībai tiek salīdzināta ar analfabētismu, tad šķiet, ka kāds gluži vienkārši kaunas no savas tautības – un kaunas tik ļoti, ka nevēlas, lai vispār kāds šķirotu etniskajos dalījumos. Tieši tāpat kāds varbūt jau šodien negrib, lai cilvēkus šķirotu vīriešos un sievietēs, ka ir jābūt bezdzimuma būtnēm ar vienādu „o” uzvārdu; ka bērnu rotaļlietu veikalos jānojauc sienas jeb jānojauc atsevišķie nodalījumi starp puisēnu rotaļlietām un meiteņu rotaļlietām. Mēs šo virzienu labi zinām. Tāpēc, lūdzu, cienīsim savus pilsoņus, cienīsim tos, kas vēlas būt latvieši, vēlas būt Latvijas pilsoņi; kas vēlas būt sieviete vai vīrietis un kam ir lepnums par savu identitāti! (R.Dzintars, VL-TB/LNNK, Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas devītā sēde 2012.gada 25.oktobrī)

Viens no maniem mērķiem, iepazīstoties ar 11. Saeimas sēžu stenogrammām bija identificēt tās valodiskās stratēģijas, kuras politiķi biežāk izmanto, lai izklāstītu savu viedokli kādā jautājumā vai pārliecinātu kolēģus par šī viedokļa patiesumu/pārākumu par citiem. Līdz ar to, lai nonāktu pie kādiem secinājumiem, ir nepieciešams ‘aizdomīgos’ izteikumus ņemt un dekonstruēt – saskaldot tos mazākos gabaliņos un papētot no kā tad attiecīgais izteikums sastāv. Tas sākotnēji var šķist tāds ne-produktīvs piegājiens, jo tas ne vienmēr atļauj ņemt vērā kopējo kontekstu, tomēr tajā pat laikā, šāda ‘procedūra’ var diezgan daudz pastāstīt par to, kā attiecīgais runātājs strukturē savas domas un argumentus un palīdz atšķirt smalku manipulācijas piesitienu deputāta runā no patiesi pārdomāta viedokļa.

Esmu pārliecināta, ka mums katram ir nācies piedzīvot situāciju (ne tikai par politiķiem runājot), kad, klausoties kādā runātājā pašam tikmēr galvā skan: „Ok, tu runā, tavas lūpas kustas, es dzirdu vārdus, tu runā jau vismaz 10 minūtes (kas nu jau šķiet kā mūžības jūra), bet pateicis reāli neesi neko”. Prasmīgiem oratoriem (skolas laikā mēs tādus saucām par ūdens lējējiem) piemīt tāda lieliska īpašība – no viena teikuma un pāris argumentācijas drumstalām žiperīgi sastiķēt vairāk vai mazāk jēdzīgu uzrunu, radot iespaidu, ka runātājs tēmu pārzina un saprot, par ko runā. Patiesībā gan, tur ar reāliem, pārbaudītiem faktiem bieži vien sakara itin maz, bet priekšplānā tikmēr gozējas skaistas teikumu konstrukcijas, laba dikcija un efektīvi pielietoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.

Augstāk minētais deputāta Dzintara izteikums man iekrita acīs, jo pirmajā acu mirklī šķita, ka tur visa kā ir par daudz. Pirmkārt, runa ir par tautības identificēšanu personu apliecinošā dokumentā, tad par to, ka tie, kam šāda iespēja neliekas būtiska, tiek identificēti, kā tādi, kas kaunas par savu tautību, tad, ar ironijas palīdzību tiek kritizēts viedoklis, ka etniskais iedalījums, iespējams, nemaz neeksistē, TAD, ar mājienu, tiek norādīts, ka jebkāda atkāpe no tradicionālās izpratnes par dzimumiem un to iedalījumu ir absurda un patiesībā tik pat absurda kā tas, ka kāds varētu negribēt tautības ierakstu pasē.

Tomēr pēc brīža paskatoties uz tekstu kopā, sāka šķist, ka viss izteikumā paustais patiesībā saslēdzas vienā vienotā emocionālā izpausmē, sašutumā un uzbrukumā visam, kas zem šīs saules nepareizs. Deputāts brīdina par visām tām briesmām, kas stāv mūsu ceļā un brīdina par kādu pavisam aplamu virzienu jebšu kursu, kuru esam jau uzņēmuši. Diez, kas ir tas virziens, par kuru šeit tiek runāts?

Kā liekas lasītājam? Vai deputāta Dzintara teikto var uztvert kā pārdomātu un pārliecinošu argumentu kopumu? Vai deputātam tā pieklājas runāt? Un kā ar mums pašiem un savu ikdienas runu?

Bet varbūt, ka pats nošķīrums starp deputātiem un ‘mums, parastajiem’ vispār ir neeksistējošs, līdzīgi kā par tautību un dzimumiem domā tie trakie, kurus Dzintars piesauc citātā?

Projekts „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.