Ak, mirkli, apstājies:
9. Saeima in memoriam I [6]

„Katrs rīts iesākas ar zvanu. Pirmais zvans ir apļa sākums, otrais — apļa beigas.”

Kā sabiedrībai mums reiz būs jāizšķiras, vai investēsim vien skolēnu prasmju — lasīt, rakstīt, rēķināt — attīstībā, vai tomēr ne mazāk svarīgas investīcijas būs nepieciešamas vērtībizglītībā.

Arī es atbalstīju savu dēlu izvēli sākumskolā mācīties ētiku, jo uzskatīju, ka šī praktiskās filozofijas nozare māca veidot patstāvīgus morālus spriedumus, kas cilvēkam plurālisma apstākļos ir viena no nozīmīgākajām kompetencēm.

Parex glābšana, pārņemot banku, valstij maksāja ļoti augstu cenu. Atbilžu uz daudziem jautājumiem aizvien vēl nav.

 

Visas negatīvās pārmaiņas medijos ir notikušas sabiedrības acu priekšā, un visbiežāk tā nav izvēlējusies balsot nedz ar maciņiem, nedz ar kājām, nedz biļeteniem.

 Jo sliktāk iet valstij ekonomiski, jo vairāk šīs partijas cenšas attālināties no politiskās varas centra un tuvoties opozīcijas ierakumiem. Lai nu par ko, bet par atbildību tas neliecina.

Lielākais izaicinājums 10. Saeimai būs radīt sabiedrības uzticību tai.