Raksti

BBC nediskutē par to, vai stāstīt par kultūru un cik daudz. Runa ir par to, cik radoši, izcili un mūsdienīgi to darīt.  

Likuma normas ir jārada ar domu, ka informācijas avota aizsardzība ir žurnālistikas pamatprincips.

Kultūras programmu veidošana ir sabiedriskās televīzijas pienākums un atbildība, taču LTV teju visu kultūras tematikas slodzi uzliek vienam raidījumam, kas ar to īsti netiek galā. 

Krīzes novājinātie mediji jaunajās demokrātijās ir kļuvuši dzeltenāki, seklāki un bezzobaināki, ļaujot politiķiem brīvāk sapņot slepeno sapni par visatļautību.

Pāreja uz digitālo TV atgādina radio apraides pāreju uz FM diapazonu pirms 12 gadiem: visas komercradiostacijas jau darbojās FM viļņos, un tikai sabiedriskais Igaunijas radio raidīja īsajos un vidējos viļņos.  

Google Ķīnā vēlas panākt informācijas brīvību, tomēr tās spēka samērs ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi Ķīna saglabās savu ekonomisko izaugsmi. Kamēr Pekinai tas izdosies, Rietumu uzņēmumiem būs maz iespēju iebilst pret Ķīnas politiku.  

LTV nedzīvo kaut kādā mistiskā ekonomiskā telpā Arābu Emirātos, kur nauda plūst straumēm. Jūs taču zināt, kāda ir ekonomiskā situācija un kāds ir LTV budžets.  

 Klausīties fragmentus

Nacionālā radio un televīzijas padome, sabiedriskie mediji un arī Saeima atkal kārtējo reizi izvairās no būtiska postkomunistisko valstu transformācijas testa — reālu sabiedrisko mediju ieviešanas sabiedrības dzīvē.  

Sabiedriskās attiecības ir dzīvošana ar to sirdsapziņu, kas ir cilvēkam, ko pārstāvi. Un tu nonāc situācijā, kad tavs viedoklis vairs nav svarīgs.  

LTV un LR apvienošanas stāsts pārredzamā nākotnē nesola laimīgas beigas. Politiķi grib saglabāt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, un to vieglāk ir izdarīt tad, ja LTV un LR ir novājinātas, bet to uzraugs NRTP — bezzobains un iztapīgs.  

Izskatās, ka ar slēpto reklāmu kriminalizēšanu vēl nepietiks. Būs jāsagaida pirmais kriminālprocess pret mediju darbinieku, lai rastos cerība slēpto reklāmu praksi mainīt.   

Neesam vēl gatavi dzīvot pilsoniskā sabiedrībā. NRTP nav gatava tam, ka cilvēks var uzdot jebkuru jautājumu, mans kaimiņš, kurš kliedz “latviešu fašisti!”, nevar iedomāties, ka ir cita taisnība.

Izvēloties sodīt un liedzot personai tiesības uz vārda brīvību, valstij ir jābūt drošai, ka tā spēs rast pārliecinošu pamatu, kas attaisnotu šādu cilvēktiesību ierobežojumu.  

Ta man ir vienalga, klausies. Es esmu tādā vecumā, ka man tā vieta ir bijusi nebijusi. Es nelūdzos ne uz šejieni nākt, ne par priekšsēdētāju. Diemžēl tur jau bija viss izlemts bez manis.  

Ja mums brauc ziņu cilvēki veidot sižetu, ir žurnālists un blakus ir operators pie stūres. Latvijas Televīzijai ir šoferis vēl klāt. Nē, nu, tas ir ērti, neapšaubāmi, bet tas ir viens piemērs par domāšanas veidu.

 Klausīties fragmentus