| Kā gadījies, ka Latvijā ir tikai stulbi, slinki, pērkami, neprofesionāli žurnālisti? |
| Ingus Bērziņš |
| Kolēģi žurnālisti, pajautājiet saviem draugiem, paziņām, radiem, ko viņi domā par mediju kvalitāti Latvijā! Jūs taču jau iepriekš zināt atbildi: pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas vietā mediji izvēlas barošanos ar lētām sensācijām. |
| Publicēts portālā: 30.07.2002 |
 |
| Slēptās reklāmas mīlas nogrieznis |
| Lolita Čigāne |
| Katrā valstī ir nepieciešami mediji, kas raksta par slavenību ikdienu, paradumiem, dzīves uzskatiem un dzīves stilu. Vienlaikus, ir nepieciešami arī mediji, kas kritiski uzmana katru pie varas esošo politiķu soli, uzdod jautājumus par to rīcības motivāciju, atgādina agrāk sacīto, solīto. |
| Publicēts portālā: 17.07.2002 |
|
| Vai gribam labu televīziju Latvijā? |
| Ilmārs Slaidiņš |
| Pašreizējais Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējuma apjoms un veids nenodrošina kvalitatīvas sabiedriskās apraides izveidi Latvijā. Sabiedriskās apraides finansēšanai Latvijā pašreizējos apstākļos optimāls, šķiet, būtu fiksēts procents no valsts budžeta kopapjoma. |
| Publicēts portālā: 30.04.2002 |
|
| Kas maksā, tas pasūta mūziku |
| Signe Martišūne |
| Sabiedriskās raidorganizācijas ir atbildīgas par kvalitātes līmeņa uzturēšanu elektronisko mediju tirgū, neļaujot auditorijas gaumei aprobežoties tikai ar izklaidējošiem raidījumiem. Būtiskais jautājums – kam un cik par to jāmaksā? |
| Publicēts portālā: 06.03.2002 |
|
| Protams, politiķi mūs ienīda (intervija ar K. Grīnbergu) |
| Inta Lase |
| Pētījums atklāja Argentīnai raksturīgu problēmu - mediju un partiju nevēlēšanos runāt par savstarpējām attiecībām un simpātiju iemesliem. Bet partiju finansu reformā daudz kas ir atkarīgs no žurnālistu un mediju īpašnieku godaprāta. |
| Publicēts portālā: 19.02.2002 |
|
| Klusēšana ir protests |
| Dace Zvirbule |
| Vairums ģimeņu Latvijā saņem tikai vienu patiesību, jo līdzekļu trūkuma dēļ abonē tikai vienu laikrakstu. Pastāvot viena izdevuma auditorijām, pastāv vairāki atsevišķi publiskie diskursi un kopīga diskusija nerisinās. Sabiedrība klusē, tā demonstrējot, ka saskata jēgas zudumu varas monologā un mediju tukšvārdības pārprodukcijā. |
| Publicēts portālā: 28.11.2001 |
|
| Prese kā spogulis |
| Māris Antonevičs |
| Galvenie pārmetumi par stereotipu atražošanu veltīti lasītāju vēstulēm - tātad tam, ko saka tauta. Ja Lauku Avīze izliktos, ka šādu viedokļu nav, vai "mazais cilvēks" varētu priecāties, ka viņš vairs nav slogs valstij un viņa viedoklis vairs vispār nekur neparādās? |
| Publicēts portālā: 28.11.2001 |
|
| Vārdu zīmogi |
| Sergejs Kruks |
| No publiskajā sfērā apritošiem tekstiem "mazais cilvēks" var izsecināt, ka viņš ir slogs valstij. Par individuālo pozitīvo pieredzi Latvijā publiski nerunā, bet negatīvos notikumus labprāt atspoguļo mediji. Cenšoties saglabāt pozitīvu pašnovērtējumu, indivīdi meklē skaidrojumus - visbiežāk ar stereotipu "mazā un daudzcietusī tauta", vai arī kultivējot aizspriedumus pret vājāku grupu: čigāniem, ebrejiem, seksuālajām minoritātēm. |
| Publicēts portālā: 21.11.2001 |
|
| Aģitācija presē jāregulē pašai presei |
| Anita Daukšte |
| Ievērojot žurnālistu ētikas principus, ir pilnībā iespējams izvairīties no negodīgas, neobjektīvas un vienpusīgas informācijas izplatīšanas, kas īpaši nozīmīgi priekšvēlēšanu laikā. Par ētikas kodeksa ievērošanu publiski varētu lemt galveno redaktoru sanāksme. |
| Publicēts portālā: 17.10.2001 |
|
| Sargsunim vajadzīga jauna māja |
| Anita Kehre |
| Latvijas mediju aicinājums E-pārvaldes projekta izstrādātājiem ir mēģinājums definēt savas profesionālās intereses ceļā uz informācijas sabiedrību |
| Publicēts portālā: 12.09.2001 |
